“Maskava ir tā vieta, kur slēpjas Kaščeja nāve…” Slaidiņš analizē, kāpēc Ukrainas droni netiek līdz Krievijas galvaspilsētai un Kremlim 9
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, runājot par dronu pielietošanu, NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš pastāsīja par Ukrainas aviācijas eksperta un bruņoto spēku virsnieka Kasjanova pausto vērtējumu par to, kāpēc Ukrainas droni netiek līdz Maskavai?
“Pirmais, viņš uzskata, ka Maskava ir tā vieta, kur slēpjas Kaščeja nāve… Tas, protams, ir Krievijas militārais, ekonomiskais un politiskais centrs, un šie [dronu] triecieni būtībā daudz ko mainītu, ja Ukrainas droni varētu veikt šos triecienus. Ukraiņi ir to mēģinājuši, bet diemžēl lielākā daļa šo dronu nav sasnieguši šo mērķi,” sacīja Slaidiņš. Ir zināms, ka 2022.gadā drons trāpīja pa Kremli, bet, visticamāk, tas ticis laists turpat no Krievijas teritorijas.
“Problēma ir tā, ka pārāk daudz elektroniskās karadarbības sistēmu atrodas Maskavas pievārtē, nu skaidrs, ka krievi sargā savu galvaspilsētu. Tur ir pietiekami spēcīgs šis lietussargs. Tāpēc Ukrainas droni krīt jau pietuvojoties Maskavai. Lai to atrisinātu, ir jāizveido speciāla lidojumu vadības sistēma, jāuzstāda magnētiskais kompass un jāizmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Jo mazāk elektronikas, jo skaidrs, ka tas mazāk tiks ietekmēts no elektroniskās karadarbības,” sīkāk skaidroja NBS majors, atsaucoties uz Ukrainas aviācijas eksperta viedokli.
Kā vēl viens iemesls tam, kāpēc Ukrainas droni netiek līdz Maskavai, tiek minēts fakts, ka ir pārāk daudz krievu pretgaisa sistēmu. Maskavā uz visiem jumtiem ap Kremli un uz Aizsardzības ministrijas ēkas jumta esot izvietotas šīs pretgaisa sistēmas – trīs loki ir ap to, piebilda Slaidiņš. “Protams, ka ir ļoti grūti uzlauzt šāda veida aizsardzību,” atzīst militārais eksperts.
“Tas nav tā kā frontē – kaut kur vienā vai otrā vietā – , jo visu krievi nevar nosegt, bet nu skaidrs, ka Maskava ir ļoti svarīga. Un arī iedzīvotāji ir svarīgi. Nu kā viņi uztvers to, ja ukraiņu dunduri sāks grabināt pa Kremli? Tas, pirmkārt, atstās psiholoģisko iespaidu,” sacīja Slaidiņš TV24 raidījumā. Turklāt vēl ir viena lieta, kas jāņem vērā, proti, ukraiņu bezpilota lidaparātiem ir jālido zemu, lai tie sasniegtu mērķi. “Bet zemu lidojot, nu… tas arī ir izaicinājums!” uzskata Slaidiņš.
Tāpat arī ir dažādu dronu modeļu un komandu, kas pie tiem strādā, tāpēc esot nepieciešams uzlabot vienu modeli, kuru tad padarīt tikpat efektīvu kā “Shahed” dronu, teica Slaidiņš, atsaucoties uz Ukrainas aviācijas eksperta sniegto informāciju. “Tas, ka ukraiņi sāk veidot atsevišķu bezpilota [lidaparātu] spēku struktūru, iespējams, uzlabos viņu darbību. Bet vēl viena problēma ir apledojums zemā temperatūrā, un tāpēc viņam [Kasjanovam] nav skaidrs, kāpēc [dronu] virsmas netiek apstrādātas ar speciālu šķirdumu kā “Shahed” [droni], kas tiek apstrādāti. Un arī ukraiņu tālās darbības dronos nav apsildes sistēmas,” piebilda NBS majors TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”.
Slaidiņš norādīja, ka Ukrainas droni spēj lidot 2000 km tālumā, taču, lai trāpītu Maskavai, esot vajadzīgs “kārtīgs spiets, lai būtu kāds efekts”.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” variet skatīties video šeit:
