Maskava gatavo enerģētisku diversiju? 0
Kaļiņingradas apgabalā, ko no Krievijas pamatteritorijas šķir 300 kilometri, izmēģināta autonoma energoapgāde, dažiem Krievijas plašsaziņas līdzekļiem atzīmējot, ka Baltijas valstis var turēt Maskavu aizdomās par “enerģētiskas diversijas” gatavošanu.
Krievija noliedz apsūdzības
Avīze “Ņezavisimaja gazeta” raksta, ka “pagaidām Kaļiņingradas enerģētiķi netaisās atslēgt Baltijas valstis”, taču Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks uzskata, ka Krievija gatavojas saraut enerģētiskos sakarus ar Baltijas valstīm un tāpēc izmēģina autonomu energopiegādi Kaļiņingradas apgabalam. “Nobijušies baltieši neņem vērā, ka pašai Krievijai šāda desinhronizācija pašlaik nav izdevīga,” atzīmē “ŅG”. “Šie izmēģinājumi varētu nozīmēt, ka, saprotot Baltijas valstu stratēģisko mērķi darboties kontinentālās Eiropas enerģētikas tīklā, Krievija sāk gatavoties Baltijas valstu elektroenerģētisko sistēmu desinhronizācijai no Krievijas apvienotās enerģētiskās sistēmas (AES),” teikts Lietuvas enerģētikas ministrijas paziņojumā. Izmēģinājumu laikā Kaļiņingradas elektroenerģētiskā sistēma darbojās patstāvīgi divas reizes pa desmit minūtēm, kas apliecina, ka sistēmas var darboties autonomi. “Veiksmīgie izmēģinājumi apstiprina, ka ir iespējama Kaļiņingradas apgabala elektroenerģētiskās sistēmas izolēta darbība,” uzskata Sekmoks. Eksperti atzīmē, ka sinhronā zona apvieno visas paralēli darbojošās energosistēmas, kam ir kopēja elektriskās plūsmas frekvence. AES sinhronajā zonā ietilpst Krievijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Kazahstānas, Moldovas, Mongolijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Igaunijas elektroenerģētiskās sistēmas. Caur Kazahstānas energosistēmu AES sinhronajā zonā darbojas arī Vidusāzijas valstu – Kirgizstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas – energosistēmas.
Krievijas puse noliedz apsūdzības par gatavošanos Baltijas valstu enerģētiskajai izolācijai, raksta “ŅG”. Kā intervijā aģentūrai “RIA-Novosti” paziņojis Krievijas elektroenerģētiskās firmas “Inter RAO” pārstāvis, Baltijas valstu un Krievijas elektroenerģētisko sistēmu desinhronizācija negatīvi ietekmētu energodrošību Baltijas apgabalā.
“Izmēģinājumi tika veikti, lai nepieļautu avārijas atkārtošanos, kas Kaļiņingradas apgabala energosistēmā notika pirms gada, kad bez elektrības palika Kaļiņingrada un vairākas citas apgabala pilsētas,” viņš teica, piebilstot, ka “ar desinhronizāciju tam nav nekāda sakara”, un atkārtoti uzsverot, ka “Inter RAO” ir pret desinhronizāciju.
Enerģētiskā pretstāve ar Krieviju
Krievijas analītiķi uzskata, ka Lietuvas enerģētikas ministra nervozā reakcija uz izmēģinājumiem Kaļiņingradas apgabala autonomā energoapgādē saistīta ar Baltijas valstu divējādo nostāju jautājumā par enerģētisko saišu saglabāšanu ar Krieviju, raksta “ŅG”. Bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Viktors Kudrjavijs uzskata, ka “baltiešu bažas ir veltīgas, jo Krievijai desinhronizācija, par ko runā lietuvieši, ir neizdevīga”. Pēc viņa teiktā, Krievijā daudzos gados ir izveidota sarežģīta elektroenerģētikas vadības sistēma un tā paredz arī tīklu pārslodzi, ko neizjuta Lietuva, kad Kaļiņingradā pērn augustā notika avārija, kuru ļautu novērst autonoma energoapgāde.
Firmas “Univer” ieguldījumu analītiķa Dmitrija Aleksandrova ieskatā Baltijas valstīm ir īpaša loma ES enerģētiskajā pretstāvē ar Krieviju. “Pašlaik Baltija ir sava veida poligons, kur tiek izmēģināti visstingrākie ES likumi enerģētikas jomā,” viņu citē “ŅG”.
