Maskava draud atriebties par atļauju uzbrukumiem Krievijas teritorijā. Kam gatavoties? Ieskicēti vairāki scenāriji 0
Maskava ir draudējusi atriebties par ASV un Apvienotās Karalistes pieņemto lēmumu atļaut to tāla darbības rādiusa raķetes izmantot triecieniem Krievijas teritorijā. Šīs nedēļas sākumā Kremlis jau paziņoja par oficiālām izmaiņām savā kodolenerģētikas doktrīnā, kas paredz, ka kodolieročus iespējams izmantot arī pret jebkuru valsti, kam nav kodolieroču, ja tās “agresiju” pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem atbalsta kāda kodolvalsts. Cik tālu Krievijas diktators Vladimirs Putins ir gatavs iet? Britu izdevums “The Guardian” ieskicē vairākus scenārijus.
Krievija jau iepriekš ir draudējusi ar savu stratēģisko kodolarsenālu, cenšoties atturēt Rietumus no tiešas iejaukšanās Ukrainas konfliktā. Tomēr, neskatoties uz šiem draudiem, ASV norādījušas, ka nav novērojušas nekādas neparastas aktivitātes Krievijas kodolieroču glabātuvēs, kas liecina, ka nav notikušas izmaiņas taktisko kodolgalviņu fiziskajā novietojumā.
Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka Krievijas kodolieroču izmantošana šobrīd ir maz ticama, taču brīdina, ka situācija var tikt novērtēta arī nepareizi.
ANO Atbruņošanās izpētes institūta vecākais pētnieks Pāvels Podvigs uzskata, ka šobrīd kodoluzbrukums Ukrainai nav Krievijas plānos, jo tas “nepanāks nekādu militāru mērķu sasniegšanu”.
Turklāt kodolieroču izmantošana konfliktā pirmo reizi kopš 1945. gada var izraisīt pilnīgi neparedzamu pasaules valstu reakciju, kas būtu ārkārtīgi riskanta Krievijai.
“Tas būtu nopietns risks. Tomēr es nevaru izslēgt iespēju, ka Kremlis ir gatavs uzņemties šo risku. Īpaši, ja Maskava jutīs, ka atbildes reakcija būs vāja,” eksperts sacīja.
Medijs norāda, ka Krievija jau ir parādījusi lieliskas spējas hibrīda taktikas izmantošanā pret saviem ienaidniekiem. Tās ietver bēgļu straumju virzīšanu uz NATO austrumu robežām, slepkavības Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Spānijā un Austrijā, diversijas Vācijas un Lielbritānijas rūpnīcās, kā arī spridzināšanas mēģinājumus lidmašīnu reisos uz ASV.
Vēl viens iespējams scenārijs ir Krievijas kiberuzbrukumi, kuru laikā tiktu izmantoti botu tīkli vai hakeri, lai vājinātu vienotību konkrētās valstīs un izraisītu ultraradikālo grupējumu, galvenokārt labējo, akcijas.
Tāpat Krievija varētu turpināt traucēt GPS signālus, īpaši virs Baltijas jūras, kas radītu draudus civilajai aviācijai.
Žurnālisti atgādina, ka nesenais incidents, kad Krievijas pilsoņa vadīts Ķīnas kuģis Baltijas jūrā sabojāja divus zemūdens kabeļus, neizslēdz Kremļa līdzdalību šajā operācijā.
Plašsaziņas līdzekļi norāda, ka Kremlis var izmantot arī savus sabiedrotos destabilizējošām darbībām. Piemēram, Jemenas hutiešies regulāriem uzbrukumiem rietumvalstu kuģiem Sarkanajā jūrā, bet Eiropas valstīs savervētus aģentus “pastāvīgu haosa akciju” – no dedzināšanas un diversijām līdz laupīšanām un atklātu sadursmju provocēšanai sociālpolitisku jautājumu dēļ – rīkošanai.
Britu pretizlūkošanas dienests (MI5) norāda, ka Krievijas izlūkdienests ir ievērojami pastiprinājis sadarbību ar noziedzīgiem grupējumiem visā pasaulē.
Līdz ar to tiek uzskatīts, ka Krievija varētu izmantot šīs grupas savās interesēs.
Žurnālisti uzsver, ka galvenā problēma, ar ko Krievijas rīcības dēļ saskarsies rietumvalstis, ir, kā reaģēt uz Kremļa rīcību. Dažādas hibrīdmetodes ļauj Krievijas Federācijai un Putinam novirzīt uzmanību uz starpniekiem un pilnībā noliegt jebkādu tiešu iesaistīšanos uzbrukumos.
Attiecīgi valstu vadītāji ir ierobežoti veidos, kā pretdarboties šādām “akcijām”, un Kremlis to ļoti labi apzinās.
