Maskava bombardē Kijevu un Harkovu 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saniknots par ukraiņu sīvo pretošanos, Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli Ukrainā iebrukušajam Krievijas karaspēkam pastiprināt Kijevas, Harkovas un citu pilsētu bombardēšanu, nerēķinoties ar civiliedzīvotāju upuriem.
Krievijas kara noziegumi
Krievijas karaspēks Ukrainā vakar veicis pārgrupēšanos un turpināja gaisa uzlidojumus. Krievija izmanto diversantu grupas uzbrukumiem civilās un militārās infrastruktūras objektiem, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrija.
Gaisa triecienos Harkovas centrā nogalināti desmitiem cilvēku, tajā skaitā bērni. Daļēji sagrauta pilsētas administrācijas mītne, cietis operas nams, filharmonija un dzīvojamās ēkas. “Četri cilvēki izgāja no bumbu patvertnes, lai paņemtu ūdeni, un gāja bojā,” pavēstījis pilsētas mērs Ihors Terehovs. “Ģimene – divi pieaugušie un trīs bērni – dzīvi sadega mašīnā.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Harkovas bombardēšanu jau nosaucis par kārtējo Krievijas kara noziegumu.
Ukrainas armija turpina aizstāvēšanās kaujas, lai neļautu pretiniekam ielenkt Kijevu. Čerņihivas pievārtē Ukrainas karavīriem izdevās atvairīt krievu diversantu grupas, kas ar bruņutehnikas atbalstu mēģināja ielauzties pilsētā. Valsts dienvidos Krievijas karaspēks ielenca Hersonu.
Doneckas apgabalā turpinājās Mariupoles un Volnovahas apšaude, tomēr abas pilsētas vakar joprojām kontrolēja Ukrainas armija. Krievijas karaspēkam nācās mazināt uzbrukuma tempu, jo uzbrucējiem ir grūtības ar degvielu un munīciju, kuras krājumus nav iespējams papildināt, norāda Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Ukrainas Čerņihivas apgabalā vakar iebraukusi Baltkrievijas armijas bruņutehnika, tajā skaitā 11 reaktīvie daudzstobru mīnmetēji “Grad”. Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstījusi, ka veiks triecienus Ukrainas Drošības dienesta objektiem Kijevā. Krievijas spēku pamatvienības vakar atradās aptuveni 20 kilometrus no Kijevas centra.
Krievijas spēki vakar sabombardējuši Kijevas televīzijas torni, izraisot televīzijas pārraižu pārrāvumus.
Sarunas bez rezultātiem
Miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju pirmdien beidzās bez rezultātiem, abām delegācijām atgriežoties savu valstu galvaspilsētās uz konsultācijām.
Ukraina analizē rezultātus notikušajām sarunām ar Krieviju un veido pozīciju nākamajam raundam, tomēr negrasās izpildīt nekādus Kremļa ultimātus, vakar apliecināja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Krievijas prezidents Putins esot atteicies uzņemt Krievijas sagūstītos, ievainotos un kritušos karavīrus, ko piedāvāja Ukrainas puse. Kā ziņo Kremļa opozicionāru tīmekļa vietne “GeneralSVR”, līdz 1. Marta rītam Krievijas karaspēks kopā bija zaudējis 7366 kritušos. Bet Putins pirmdien pirms sarunu sākuma pavēlējis apšaudīt Harkovas dzīvojamo namu rajonus ar mīnmetējiem “Grad”, lai “padarītu Ukrainas pusi piekāpīgāku”.
Vakar tika ziņots par Krievijas raķešu apšaudi Ternopolē, Vinnicā, Rivnā, Čerkasos un citās Ukrainas pilsētās.
Prasa izbeigt asinsizliešanu
Krievijai nekavējoties jāizbeidz asinsizliešana Ukrainā un jāizved karaspēks, vakar paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, brīdinot par tālākām sankcijām, lai sodītu Maskavu par tās izvērsto agresiju. “Krievijai nekavējoties jāaptur karadarbība, jāatvelk karaspēks uz Krieviju un jāatgriežas pie dialoga,” teica Šolcs. “Mēs pavisam noteikti varam pievienot vēl vairāk [sankciju] paketēm, par kurām mēs jau līdz šim esam izlēmuši,” viņš sacīja, piebilstot, ka “Ukraina burtiski cīnās par izdzīvošanu”.
Eiropas Savienība apsver iespēju atslēgt septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT. Starp šīm bankām paredzēts iekļaut finanšu iestādes, pret kurām jau vērstas ES sankcijas, taču starp tām nebūs Krievijas lielākā banka “Sberbank” un “Gazprombank”, norāda informācijas avoti. Galīgais saraksts ar šīm bankām būs jāapstiprina ES kopā ar ASV. Projekts liecina, ka no SWIFT paredzēts izslēgt “VTB Bank”, “Rossija”, “Otkritije”, “Novikombank”, “Sovkombank”, “Promsvjazjbank” un “VEB.RF”.
“Krievijas iebrukums Ukrainā ir patiesības brīdis Eiropai, un uz likmes ir kontinenta nākotne,” paziņojusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. ES atbildes ietvaros Brisele sniegs 500 miljonu eiro papildu finansējumu, lai palīdzētu tikt galā ar kara “humānajām sekām”, arī bēgļu plūsmu uz bloku, teica Leiena.
NATO nepiekāpjas kodolšantāžai
NATO neredz vajadzību mainīt alianses kodolspēku trauksmes līmeni, neraugoties uz Krievijas draudiem saistībā ar kodolieročiem, vakar paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. “Mēs vienmēr darīsim to, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu mūsu sabiedrotos, bet mēs neuzskatām, ka tagad ir nepieciešams mainīt NATO kodolspēku trauksmes līmeņus,” Polijā pēc sarunām ar prezidentu Andžeju Dudu par Eiropas drošību sacīja Stoltenbergs.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien deva pavēli armijas vadībai izsludināt trauksmes režīmu Krievijas kodolspēkos. “Mēs stingri uzskatām, ka tas ir bezatbildīgs veids, kā Krievija runā par kodolieročiem,” sacīja Stoltenbergs. Viņš atgādināja, ka Krievija ir parakstījusi vairākas vienošanās, piekrītot tam, ka kodolkarā nav iespējams uzvarēt un ka kodolkaru nevajadzētu vest.
Nobela Miera balvas laureāts, Krievijas laikraksta “Novaja gazeta” redaktors Dmitrijs Muratovs paziņojis: “Putina teiktais izklausās kā tiešs kodolkara drauds.”
Vēstniecība Viļņā protestētāju aplenkumā
Krievijas vēstniecību Viļņā no otrdienas četras dienas “turēs aplenkumā” simtiem protestētāju, kas iesaistījušies Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT un interneta televīzijas “Laisves TV” (“Brīvības televīzija”) rosinātajā akcijā “Brīvība staro”.
Ieliņā, pa kuru vēstniekam ik rītu jādodas uz darbu, pēc Viļņas mēra Remiģija Šimašus ierosmes vairāku metru garumā uzkrāsots uzraksts “Putin, Hāga jau tevi gaida”. Kā izteikušies pašvaldības darbinieki, kas kopā ar mēru veidojuši uzrakstu, krāsa esot laba un lietus to nenoskalošot vismaz pāris mēnešu. Skvērā iepretī vēstniecības ēkai pulcējas gan studenti, gan vecāki ar bērniem, gan vecāki ļaudis ar plakātiem un simboliku Ukrainas karoga krāsās, koncertē pazīstami mūziķi, skan dzejas lasījumi, deg ugunskuri. “Slava Ukrainai!”, “Krievija, mosties!”, “Apturiet karu!”, “Beidziet reiz savu “miera uzturēšanu”!” vēsta protestētāju plakāti.
Tiek vākts atbalsts Ukrainai, koki izrotāti ar dzeltenām un zilām lentītēm, bet dīķī palaists zili dzeltens kuģītis ar novēlējumu “Krievu kuģi, ej n**uj!”. Visas četras protesta dienas no pusdienlaika līdz astoņiem vakarā vai arī tik ilgi, kamēr kādā no vēstniecības logiem vēl degs gaisma, līdzās ēkai tiks translēti tiešraidē Lietuvas Radio un “Laisves TV” pārraižu speciālizlaidumi.
Uzrunātie Lietuvas iedzīvotāji Ukrainā notiekošo vērtē kā absurdu un vienlaikus atzīst, ka viņus pārsteidz gluži neticamais ukraiņu tautas spēks un dedzība, ar kādu cilvēki Ukrainā stājušies pretī agresoram. Akcijas rīkotāji aicina: “Kopā ar Ukrainu līdz uzvarai!”
