Maskavā asarām netic un ēd rasolu jeb kas šodien vieno krievus 0
Sagaidot Tautas vienības dienu, ko Krievijā svin 4. novembrī, Viskrievijas sabiedriskās domas pētīšanas centrs savā interneta lapā www.wciom.ru publicējis interesanta pētījuma datus.
Aptaujas dalībniekiem vajadzējis atbildēt uz jautājumu- kas šodien vieno krievus?
Lūk, neliels ieskats šajās atbildēs.
Kā svarīgi, pat simboliski vienotības faktori tikuši minēti pati krievu tauta (9 % aptaujāto), dzimtenes mīlestība un patriotisms (8%), kā arī valsts karogs (7%). Armiju kā simbolu nosauc 5 %, daži minējuši arī milzīgo Krievijas teritoriju, dabas bagātības un pat lāčus (pa 3 %).
No grāmatām visbiežāk minēta Ļeva Tolstoja “Karš un miers”, jau retāk nosaukti Puškina darbi (4 %) un Mihaila Šolohova “Klusā Dona”.
Starp literārajiem varoņiem pirmām kārtām minēts Iļja Oblomovs no tāda paša nosaukuma Ivana Gončarova romāna (4%). Vēl nosaukti Andrejs Bolkonskis no “Karš un miers’, kā arī pasaku varoņi Ivans- muļķītis un Iļja Muromietis.
Par “viskrieviskāko” filmu paši krievi uzskata “Likteņa ironija jeb ar vieglu garu” (9%). Tālāk seko “Maskava asarām netic”, “Briljanta roka”, “Kaujā dodas tikai veči” un “Ivans Vasiļjevičs maina profesiju”.
Starp svarīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem minēta uzvara Lielajā Tēvijas karā – to piemin 63 % aptaujāto. Vēl 12 % nosauc Krimas pievienošanu, bet 8 % – Oktobra revolūciju. Tikai 5 % atceras Jurija Gagarina lidojumu kosmosā un PSRS sabrukumu.
Tāpēc nav brīnums, ka starp dziesmām gan dominē patriotiskas notis: Krievijas valsts himna (20%), “Uzvaras diena” (8%) un “Katjuša” (7%).
No svētkiem kā pats iecienītākais minēts Jaunais gads, ko svin 96 % krievu. Tālāk seko Uzvaras diena (95%) un 8. marts jeb Sieviešu diena (88%).
Savukārt Tautas vienības dienu, kas Krievijā ir oficiāla brīvdiena, svinot vien 42 % iedzīvotāju. Sociologi to skaidro ar to, ka lielākajai daļai krievu joprojām neesot izprotama šo svētku būtība.
Bet kā svarīgākie svētku ēdieni nosaukti olivjē salāti, kas patiesībā ir tas pats latviešu rasols (51%), siļķe kažokā (28%), pelmeņi (25%) un borščs (17%).
Interesanti, ka pētījumā nekur nav pieminēta pareizticīgo baznīca, reliģiskie simboli un baznīcas svētki. Jo vairāk tāpēc, ka pats Viskrievijas sabiedriskās domas pētīšanas centrs pilnībā pieder valstij.
