Vai Rīgas “Dinamo” ir jāpiedalās KHL? 49
Paplašinām stāstu par oligarhiem. Mēs esam pieraduši dzīvot klišejās, un cilvēki to izmanto – ka mums ir viens komunists Alfrēds Rubiks, trīs zināmie oligarhi. Taču grupējumu, kas kuļ ūdeni, ir daudz vairāk. Tas ir ārprāts, ka Latvijā esam izveidojuši modeli, kurā starpnieks starp krievu gāzi un “Latvijas gāzi” ir viena kompānija, kas sauc sevi par biznesmeņiem, bet vienkārši ir ielikteņi, kas apkalpo šo līgumu un ietekmē arī politisko procesu, un Juris Savickis ar aizkulišu spēlēm to ietekmē. Dukuru situācijas novērtējums, šis gadījums – tas ir kā pakalpojums Kremlim, ierodas kā cilvēks, kurš rūpējas, lai nekas tāds pret Krievijas režīmu nenotiktu. Un tur viņu paglauda. Tāds kirhenšteinisms (Augusts Kirhenšteins – pirmais Ministru prezidents pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā. – I. S.), ka maz neliekas. “Dinamo” ir Krievijas projekts, kuru Latvija nevar atļauties. Savickis var nopirkt raidlaiku sabiedriskajā televīzijā un stāsta, kāds viņš ir mecenāts. Protams, tā ir, bet – paskatīsimies, kas ir aiz tā, ko vēl viņš dara Latvijā un ar kuriem cilvēkiem veido politiku. Pateicoties hokejam, atradis tribīni, par viņu runā. Cik daudzi zināja tādu Juri Savicki pirms Rīgas “Dinamo”? Tagad redz, ka viņam ir svars, uz VIP ložu “Arēnā Rīga” iet ne tikai Latvijas politikai pietuvināti cilvēki, bet arī esošie politiķi, kas vispār ir absurds – Krievijas specdienestu ložā sēž amatvīri, kuriem ir pieeja valsts noslēpumam. Rīgas “Dinamo” ir mākslīgs projekts, kā sāpošs apendikss.
Latvijas hokejs būtu zaudētājs, ja Rīgas “Dinamo” nespēlētu KHL?
Hokejs Latvijā bija pirms Rīgas “Dinamo” un būs arī pēc tam. Tas, ka Latvijas hokejā ienākusi liela nauda – jā. Ja mēs būtu tik gudra nācija, lai to naudu paņemtu un ieguldītu lietderīgi, tad viss būtu kārtībā, bet tagad mēs to vienkārši pagrābjam. Savickis ļoti grib uzsvērt, ka ir vēstnesis zināmam laikmetam, bet tā nav. Operatīvajā darbā novākt sev apkārt aģentus, ziņotājus – tur viņš ir perfekts, bet stratēģijā Savickim nevar uzticēt pat zīmuli nodrāzt.
Vai tu aicinātu līdzjutējus boikotēt Rīgas “Dinamo” spēles?
Nē. Es neesmu līdzjutējs, bet žurnālists, un to robežu nekad nedrīkst pārkāpt. Žurnālists skaidro un liek aizdomāties par lietām, kas notiek apkārt, un, ja cilvēku grupa tajā atrod kādu vērtību un paceļ karogu, – lai tā notiek. Boikoti ir mazākais, ko varam izdarīt. Būsim gudrāki, viltīgāki un sāksim ravēt aizaugušās dobes. Nevajadzētu Latviju padarīt par zemi, kurā ir izredzētie personāži. Grupējumu ir daudz, tiksim galā ar tiem, lai sajūt, ka nav apsviedīgāki par mums. Citādi uz priekšu netiksim.