Maskava apsūdz Baltijas valstis prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi 139
Tā dēvētās Krievijas prezidenta vēlēšanas marta vidū Latvijā varēs notikt Krievijas vēstniecības telpās.
Krievijas Ārlietu ministrija februāra sākumā vēstīja, ka izsaukusi visu trīs Baltijas valstu pilnvarotos lietvežus, lai izteiktu protestu pret tā saukto Krievijas prezidenta vēlēšanu “sabotāžu”. Tā dēvētās Krievijas prezidenta vēlēšanas marta vidū Latvijā varēs notikt Krievijas vēstniecības telpās.
Krievijas Ārlietu ministrija februāra sākumā vēstīja, ka izsaukusi visu trīs Baltijas valstu pilnvarotos lietvežus, lai izteiktu protestu pret tā saukto Krievijas prezidenta vēlēšanu “sabotāžu”. Maskava apsūdzēja Igauniju, Latviju un Lietuvu par Krievijas prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi. Maskava prasījusi, lai Baltijas valstis īstenotu “visus nepieciešamos pasākumus”, kas garantētu vēstniecību un vēlētāju drošību, lai izvairītos “no nopietnām šajās valstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu demonstrācijām”.
Latvijas ārlietu dienests apliecināja, ka pagaidu pilnvarotā lietvede bijusi Krievijas Ārlietu ministrijā, un sarunas tēma bijusi Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšana Krievijas vēstniecībās Baltijas valstīs.
Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV) pēc tam intervijā Latvijas Radio tika taujāts, vai Latvijai vajadzētu ļaut rīkot šīs “vēlēšanas”, uz ko viņš atbildēja, ka tiks pieņemts lēmums, kā rīkoties. Ministra ieskatā, šajā jautājumā vajadzētu būt vienādai visu Baltijas valstu nostājai.
Savukārt Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte tagad aģentūrai LETA paziņoja, ka “Krievijas vēstniecība varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās”. Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, rīkojas saskaņā ar Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.
Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Vladimira Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15.marta līdz 17.martam.
Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu “Meduza” un “Vjorstka” ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.
Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās “uzvarēs”, paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā, bet opozīcijas redzamākais politiķis Aleksejs Navaļnijs tika nomērdēts cietumā. Igauniju, Latviju un Lietuvu par Krievijas prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi. Maskava prasījusi, lai Baltijas valstis īstenotu “visus nepieciešamos pasākumus”, kas garantētu vēstniecību un vēlētāju drošību, lai izvairītos “no nopietnām šajās valstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu demonstrācijām”.
Latvijas ārlietu dienests apliecināja, ka pagaidu pilnvarotā lietvede bijusi Krievijas Ārlietu ministrijā, un sarunas tēma bijusi Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšana Krievijas vēstniecībās Baltijas valstīs.
Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV) pēc tam intervijā Latvijas Radio tika taujāts, vai Latvijai vajadzētu ļaut rīkot šīs “vēlēšanas”, uz ko viņš atbildēja, ka tiks pieņemts lēmums, kā rīkoties. Ministra ieskatā, šajā jautājumā vajadzētu būt vienādai visu Baltijas valstu nostājai.
Savukārt Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte tagad aģentūrai LETA paziņoja, ka “Krievijas vēstniecība varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās”. Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, rīkojas saskaņā ar Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.
Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Vladimira Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15.marta līdz 17.martam.
Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu “Meduza” un “Vjorstka” ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.
Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās “uzvarēs”, paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā, bet opozīcijas redzamākais politiķis Aleksejs Navaļnijs tika nomērdēts cietumā.
