Maskas un respiratorus grib pašu ražotus 0
Lai nodrošinātu Covid-19 dēļ pieaugušo nepieciešamību pēc medicīniskajām maskām un respiratoriem, atbildīgās Latvijas iestādes uzrunājušas apmēram 350 tekstila un šūšanas uzņēmumus, kuri būtu gatavi iesaistīties masku un respiratoru ražošanā.
Šobrīd ik nedēļu Latvijas medicīnisko aizsarglīdzekļu rezervju izveidošanai nepieciešami apmēram 600–700 tūkstoši medicīnisko aizsargmasku un apmēram 80 tūkstoši respiratoru.
Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktore Kristīne Rudzīte-Stejskala īpašā LIAA rīkotā potenciālo ražotāju informēšanas vebinārā ceturtdien norādīja, ka līdz šim AM saņēmusi ap 300 piedāvājumu no 150 uzņēmumiem – gan potenciālajiem ražotājiem, gan starpniekiem. 80% no tiem bijuši par sejas aizsargmasku ražošanu, taču lielākoties piedāvājumi bijuši par sadzīvei domātām aizsargmaskām, kas neatbilst medicīnisko masku prasībām.
Lielākā problēma šobrīd ir masku un respiratoru sertifikācija, kas parastā kārtībā ir gana sarežģīts un laikietilpīgs process.
Aizsardzības ministrija cer, ka tuvākā mēneša laikā varētu parādīties pirmie vietējie masku un respiratoru ražotāji. “Nepērkam krājumus uzreiz visiem trim mēnešiem, gribam dot iespēju pašmāju uzņēmumiem sakārtot dokumentus, lai varam preces nopirkt no viņiem,” sacīja AM pārstāve.
Lai to būtu vieglāk izdarīt, varasiestādes ražotājiem nāk pretī un sagatavojušas atvieglotu ražošanas sertifikācijas iegūšanas kārtību, kas paredz, ka uzņēmums drīkst sākt ražot minētās preces, tiklīdz no akreditētas laboratorijas saņemts pozitīvs preces testēšanas rezultāts un Zāļu valsts aģentūrā iesniegts pieteikums par plānoto darbības veidu.
Patlaban Eiropas Savienībā ir 12 akreditētas laboratorijas Austrijā, Itālijā un Beļģijā. Turpmāko dokumentāciju pilnai sertifikācijai var kārtot jau paralēli ražošanai.
Vēl citas ražošanas uzsākšanas problēmas saistītas ar materiālu nepieejamību un augstajām izmaksām ražošanas uzsākšanai. Tādēļ gan LIAA, gan AFI “Altum” izstrādājuši īpašus atbalsta mehānismus.
Piemēram, “Altum” piedāvā kredītu garantiju līdz pat 80% apmērā no aizdevuma summas, garantējot aizdevumu līdz desmit gadiem un līdz pieciem miljoniem eiro. “Altum” interesē, lai ilgtermiņā atbalstītais uzņēmums savu produkciju eksportētu.
Sadarbības vietā – klusums
Par sejas vairogiem minētajā LIAA vebinārā nerunāja, taču tieši šī prece pēdējo dienu laikā raisījusi visvairāk jautājumu, ņemot vērā, ka tam nav nepieciešama īpaša sertifikācija, taču vienīgajā Nacionālā veselības dienesta (NVD) iepirkumā uzvarējis “Shield48”, kas vienu vienību piedāvā par visai augstu cenu – 20 eiro, konkurentu precēm maksājot divreiz mazāk.
Tāpat uzņēmums pavisam nesen ieguvis 100 000 eiro starta aizdevumu no “Altum”, ko izmantos nepieciešamo izejvielu iegādei, darbinieku algām, transportēšanas, piegāžu u. c. izmaksu nosegšanai.
Nesapratni par pārmērīgi lielu uzticību vienam uzņēmumam “LA” pauda Vitālijs Japiņš, kuram piederošais uzņēmums “Rumba-V” nodarbojas ar metālapstrādi un plastmasas izstrādājumu ražošanu: “Gadiem ilgi nodarbojos ar plastmasas detaļu ražošanu. Paziņa pateica par tādiem zēniem no “Shield48″, un zvanīju viņiem.
Vienas detaļas izgatavošana ar 3D printeri viņiem prasa 30 minūtes, sapratu, ka varu piedāvāt mūsu pakalpojumus, kas būs lētāk un ātrāk.
Sazvanīju viņus, ilgi priecājās, norādot, ka sen gaidīja tāda uzņēmēja zvanu. Sarunājām, ka atsūtīs 3D detaļas rasējumu vai pašu produktu, lai varam uztaisīt vajadzīgo presformu, bet neko no viņiem tā arī neesmu sagaidījis.
Pēcāk man zvanīja meitene no LIAA vai LTRK – es pat vairs neatceros –, atkal stāstot, ka sen meklējuši tādu kā mani, bet atkal nekā – zvanu gaidu joprojām.”
Uzņēmējs norāda, ka lielākās izmaksas veidotos par presformas izveidi, bet pati detaļas liešana maksātu pārdesmit centus.
“Mēs varētu izgatavot vienu viņiem nepieciešamo detaļu 30 sekunžu laikā. Turklāt viņiem trūkst izejmateriālu, bet beigās vienu vairogu pārdod par 20 eiro. Pārdod par tādu cenu un vēl aizdevumu dabūjuši!” Uzņēmējs ir pārliecināts, ka viņa vadītais uzņēmums nav vienīgais tāda veida uzņēmums, kas varētu krietni palīdzēt sejas vairogu ražotājiem.
Paātrināti iepirkumi
NVD pārstāve Sintija Gulbe sacīja, ka NVD no vairāk nekā simt dažādiem piedāvājumiem izvēlējās visatbilstošākos individuālās aizsardzības līdzekļus, kas spēja apliecināt preču izcelsmes kvalitāti un garantēt liela pasūtījuma piegādi.
Viņa norādīja, ka par daļu piedāvājumu nebija iespējams pārliecināties ne par kvalitāti, ne ražošanas procesu, ne arī piegāžu drošumu.
Šobrīd individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumus pārņēmusi Aizsardzības ministrija un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. NVD iestādēm rekomendējis turpināt sāktās sarunas ar vairākiem komersantiem, ņemot vērā, ka bija iepirkta daļa no aizsarglīdzekļiem un tie nenosedza augošo pieprasījumu turpmākajiem mēnešiem.
Aizsardzības ministrijas pārstāve Vita Briže informēja, ka NVD rekomendēja turpināt sarunas par līguma nosacījumiem un piegādēm ar komersantiem “ADDI Trading PTE Ltd.”, SIA “Titled”, SIA “Atta1”, SIA “GP Nord” un SIA “TAVOL”.
