Maskas un krēsla “krustojums”. Saruna ar koktēlnieku dzimtas atvasi Jāni Balodi 0
Par vienu no Latvijas ievērojamākajiem visu laiku kokgriezējiem var uzskatīt jaunā kokgriezēja Jāņa Baloža vectēvu Emīlu Balodi.
Varenās saknes
Emīls Balodis no koka izgatavoja mēbeles un sadzīves priekšmetus, piemēram, svečturus, šķīvjus, ģerboņus, lādītes un galda lampas. Gatavotas mēbeles pēc Anša Cīruļa (piemēram, Rīgas pils, Tiesu nams, Lauksaimniecības kamera), Jēkaba Bīnes un Jūlija Madernieka (Tiesu pils) metiem. Ornamentam izmantoja galvenokārt latviešu rakstu zīmes. Saglabājušies novilkumi no apmēram 2000 papīra nažiem, kuriem ornaments neatkārtojas. Sarkankokā griezts spoguļa ietvars izstādīts Rīgā 1. Latvijas Daiļamatniecības izstādē 1937. gadā. 1940. gadā ieguva Latvijas Amatniecības koktēlniecības amata meistara diplomu, bija Latvijas Daiļamata kopdarbības sabiedrības biedrs.
“Kara beigās bēgļu gaitas meistaru noveda Anglijā, kur viņš piecdesmitajos gados darināja kokgriezumus baznīcām, krēslus Landafas katedrālei Kardifā un bīskapa krēslu baznīcai “New Tredegan”. 1968. gadā piedalījās Visanglijas konkursā par Čipendeila krēsla kopijas izgatavošanu pēc 18. gs. autentiska parauga un sīvajā konkurencē ieguva pirmo vietu, kas uzskatāms par ļoti augstu latviešu amatniecības līmeņa novērtējumu. Krēsls bija jāizgatavo tikai ar rokas instrumentiem, audumu auda mūķenes uz vecām stellēm. Krēsls bijis tik precīza kopija, ka neesot varēts atšķirt no oriģināla,” stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja komunikācijas un izglītības darba kuratore Agrita Pore. Meistars miris 1994. gadā Līdsā Anglijā.
Mazdēls
Jānis, kurš sevi pieticīgi sauc par kokamatnieku, pirmās iemaņas darbā ar koku ieguva, būvējot “štābiņus”, taisot lokus un reizēm pat sabīdot dārza mājiņas. Kokapstrādes aroda prasmes viņš profesionāli apguva Rīgas Amatniecības vidusskolā (RAV). Var atzīmēt arī RAV kokapstrādes nodaļas vadītāja un pasniedzēja Arvīda Verzas pedagoga talantu, kas Jāni tāpat kā daudzus citus jauniešus virzīja profesionālajā izaugsmē, arvien uzstādot augstas latiņas. Aizstāvot kursa darbu “Baroka stila krēsla izgatavošana”, tika iegūts Latvijas Amatniecības kameras kokgriezēja zeļļa diploms.
Skološanās turpinājās Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Pasniedzējs Vilnis Kazāks iedeva plašāku skata leņķi uz daudzām pastāvošajām lietām. RTU tika aizstāvēts maģistra grāds par tēmu “Baroka stila mēbeles Latvijā”.
Darba pieredzi RTU absolvents ieguva, strādājot gan par dizaineru, gan tehnologu vai projektu vadītāju, taču vienmēr palicis fiziskais kontakts ar koku. Kokgriezēja amats dod šīs tiešās, patīkamās sajūtas darbā ar koku, radīšanas prieku un gandarījumu par paveikto darbu.
Nākotnes plāni jaunajam meistaram sadalīti divās, ražošanas un tirgus paplašināšanas, daļās. Ražošanas daļā viņš grib vēl ātrāk un kvalitatīvāk veikt uzticētos darbus. Lai to paveiktu, būtu jāsameklē māceklis. Tirgus paplašināšanas daļā Jānis gribētu apzināt un parādīt dažādās kokapstrādes iespējas jaunu produktu izveidē.
“Meistaru veido dabas dotie talanti, ģenētiski pārmantotās īpašības un tādas rakstura iezīmes kā gribasspēks, mērķtiecība un neatlaidība. To kopojums dod izturību un virzību gan mācībās, gan turpmākajās darba gaitās,” pārliecināts kokgriezējs Jānis Balodis.
Meistarstiķis
RTU mācību darba ietvaros tika runāts par Rīgas suvenīriem un atpazīstamību. Jānim radās doma apvienot Venēcijas ceļojuma iespaidus un Rīgā tik populāro jūgendstilu, kas rezultējās darbā “Rīgas maska”. Tā bija kokā grebta maska ar jūgendstila motīviem, ko cilvēks var pielikt pie sejas.
“Kāpēc gan Venēcijā maskas ir dažnedažādas uz katra ielas stūra, bet šeit Rīgā tikai ģipši pie sienas?” brīnās kokgriezējs. Viņam gribējās radīt ko tādu, ko Rīgas viesis varētu iegādāties un paņemt sev līdzi… No Venēcijas, maskas un jūgendstila sintēzes sanāca krēsls ar nosaukumu “Rīgas maska”, kas tapa gatavots konferences “Rīgas krēsls” ietvaros.
Krēslam atzveltnes kokgriezuma motīvs tika aizgūts no dekoratīvā sejas veidojuma ēkas fasādē, kas atrodas Rīgā, Elizabetes ielā. Lai atrastu labāko, kādu laiku tika fotografētas daudzas sejas. Krēslam savdabību piešķir neierasta konstrukcijas uzbūve – sēžu un atzveltni savieno divas plūstošas sānu detaļas. Dekoratīvo krāsojumu krēslam veica meistars Arvīds Plokšta.
