Maska no Hebronas sajūsmina arheologus 0
Izraēlā uz dienvidiem no Hebronas pakalniem atrasta ap 9000 gadu sena smilšakmens maska, kas jau raksturota kā sensacionāls atradums, vēsta Izraēlas mediji.
Maska atrasta jau gada sākumā, taču Izraēlas Senlietu pārvalde sabiedrībai paziņojusi par to tikai šonedēļ, vispirms veicot provizorisku noslēpumainā artefakta izpēti. Laikraksts “The Jerusalem Post” vēsta, ka ziņas par unikālo atradumu vispirms sasniegušas valsts Senlietu pārvaldes īpašu nodaļu, kuras uzdevums ir cīnīties pret senlietu izlaupīšanu un mantračiem.
Pēc tam varas iestāžu rokās nonākusi arī pati maska. Tā atveido cilvēka seju un gatavota no sarkandzeltena smilšakmens, to apstrādājot ar akmens darbarīkiem. Sānos tai izurbti četri caurumi, caur kuriem, acīmredzot, bija izvērtas ādas sloksnītes, kas to stiprināja pie sejas.
Senlietu pārvaldes pārstāve Ronita Lupu uzsvērusi, ka maskas rūpīgi izstrādātais deguns un vaigu daļa, tāpat iegravētās zobu aprises padara atradumu ļoti īpašu: “Fakts, ka mums tagad ir konkrēta informācija par vietu, kur tā tika uzieta, padara masku par vēl svarīgāku atradumu nekā vairumu citu mums šobrīd zināmo masku no tā paša perioda”.
Maska attiecas uz vēlā akmens laikmeta jeb pirmskeramikas neolīta periodu. Tas ir laiks, kad šajā Tuvu Austrumu reģionā notika tā sauktā lauksaimnieciskā revolūcija un akmens laikmeta cilvēku sabiedrība no medniekiem – vācējiem pamazām pārtapa par zemkopjiem – lopkopjiem. Pagrieziens atbalsojās arī sociālajā jomā.
Arheoloģiskie atradumi liecina, ka cilvēka dzīvē aizvien lielāku lomu sāka spēlēt reliģija un rituāli. Par pēdējiem liecina akmens maskas, dažādas figūriņas un objekti, kas atdarina cilvēku, piemēram, ar mālu apmesti cilvēka galvaskausi. Tas viss tā vai citādi saistāms ar senču garu pielūgšanu, lai panāktu to labvēlību un pieburtu veiksmi.
Zinātnei visā pasaulē patlaban ir pazīstamas 15 rituālas maskas, attiecināmas uz neolītu, līdzīgas Hebronā atrastajai. Diemžēl, tikai par divām zināma precīza informācija, kur tās arheoloģisko ekspedīciju gaitā atrastas un līdz ar to ir skaidrs konteksts un precīza izcelsmes vieta.
Pārējās attiecas uz privātām kolekcijām un “uzpeld” izsolēs, kas apgrūtina sākotnējās izcelsmes noskaidrošanu. Ja nav zināms, kur maska tika uzieta un kas atradās tai līdzās, ir ļoti grūti izvirzīt kādu tālākus minējumus, kam tā bijusi domāta un kā lietota. Tas arī ir iemesls, kādēļ Hebronas atradumu zinātnieki uzsver kā īpaši vērtīgu.
