Mašīnistu Sergeju gaida “digitalizācija” 3
“Skaidrs ir viens – tipiskais dzelzceļnieks, kādu mēs viņu šodien redzam, nākotnē būs pilnīgi savādāk strukturēts. Par dzelzceļnieku sauks arī cilvēku, kurš strādā IT sfērā, lai uzlabotu pārmiju darbību, tās attālināti eļļotu vai novērstu bojājumus. Būs daudz dažādu IT risinājumu, un šie izaicinājumi ir ļoti lieli, kuru rezultātus varēsim novērtēt tikai pēc gadiem desmit,” tā, runājot par VAS “Latvijas dzelzceļš” (“Ldz”) nākotnes vīziju, vakar žurnālistiem sacīja koncerna vadītājs Edvīns Bērziņš.
Viņš atzina, ka lielākā uzmanība turpmākajos desmit un vairāk gados tiks veltīta loģistikas un tehnoloģisko risinājumu attīstībai, tai skaitā viedo tehnoloģiju plašākai ieviešanai un integrācijai uzņēmuma darbībā.
“Dzelzceļš ir un būs mūsu darbības centrā, jo esam infrastruktūras pārvaldītājs un transporta kompānija, tā ir skaidra vīzija. Bet, lai varētu iet uz priekšu, redzam, ka jāliek klāt papildu produkti un eksporta pakalpojumi. Dzelzceļš nekur nepazudīs, bet skaidrs, ka mums jākļūst par loģistikas, transporta un tehnoloģiju uzņēmuma grupu,” tā Bērziņš.
Kā to tieši panākt, koncerna prezidents detaļās neielaidās, taču uzsvēra, ka “Ldz” kā valsts uzņēmums izmaiņas redz kontekstā ar visas valsts attīstību, kam saskaņā ar valdības definēto jākļūst par “Baltijas un arī Ziemeļeiropas reģiona transporta un loģistikas izcilības centru” . Lai īstenotu šo redzējumu praksē, uzņēmumā jau izveidotas desmit iniciatīvu grupas, kurās darbojas speciālisti no dažādām koncerna struktūrām un uzņēmumiem, strādājot pie jauniem risinājumiem tehnoloģiju, pakalpojumu, starptautiskā biznesa attīstības, zinātnes centra izveides, drošības risinājumu un citās jomās. Vairākas grupas jau izstrādājušas konkrētus projektus un aktivitātes – piemēram, kompetenču un zinātnes centra izveides grupa strādā pie starptautiski konkurētspējīga jaunu dzelzceļa tehnoloģiju testa poligona izveides un nesen sekmīgi piedalījās arī IT klastera organizētajā industriju forumā, kurā tālākai attīstībai virzītas divas ieceres par IT risinājumu izstrādi kravu pārvaldības sistēmas mobilajai aplikācijai un drošības risinājumam uz dzelzceļa pārbrauktuvēm.
Runājot par pagājušā gada darbības rezultātiem, koncerna vadītājs atzina, ka būtisku ietekmi uz finansēm un attīstības iespējām atstāja Krievijas koncentrēšanās uz savu ostu attīstību, kā dēļ bija novērojams kravu apjoma kritums Latvijas tranzīta koridorā. Kaut arī visa 2017. gada garumā ticis strādāts pie jaunu tirgu apguves un esošo kravu plūsmu saglabāšanas, šo samazinājumu nav iespējams īsā laikā kompensēt ar citas izcelsmes kravu strauju pieaugumu. Aktīvāka spēlētāja loģistikas nozarē centās kļūt arī Lietuva, popularizējot Klaipēdas ostas iespējas. Šo apstākļu ietekmē “Ldz” kopā ar citiem nozares dalībniekiem (īpaši Latvijas lielajām ostām) aktīvi pievērsās jaunu loģistikas maršrutu izstrādei un piedāvāšanai no Āzijas reģiona uz Latvijas ostām un tālāk – uz Rietumeiropu un Skandināvijas valstīm. Prioritāte “Ldz” un tā koncerna uzņēmumiem 2017. gadā bija darbības ģeogrāfijas paplašināšanai, gan dibinot jaunas partnerības Ķīnā un Centrālāzijā, gan sākot darbu pie Dienvidāzijas tirgu – Indijas un Irānas – apguves.
UZZIŅA
“Latvijas dzelzceļš”
Apgrozījums 2017. gadā – 180,2 miljoni eiro, peļņa pirms nodokļu nomaksas – 800 000 eiro (2016. gadā attiecīgi – 192,5 miljoni un 881 tūkstotis)
Visvairāk pārvadātas akmeņogles, nafta un naftas produkti un minerālmēsli.
Kravu pārvadājumu jomā dominē Krievijas izcelsmes kravas – to īpatsvars ir 73,7%. Valstu īpatsvars pārvadāto kravu apjomā: Baltkrievija – 19,3%, Lietuva – 4,7%, Ukraina – 0,8%, Kazahstāna – 0,3%, Igaunija – 0,6%, Uzbekistāna – 0,3%, citas kravu izcelsmes valstis – 0,3%.
Uzņēmumā strādā 6497 darbinieki
“Latvijas dzelzceļš” jaunās stratēģijas desmit iniciatīvas
Viedais dzelzceļš: digitalizācija
Tehnoloģiskais izrāviens – elektroniskā platforma
Kompetences un zināšanu centra izveide
Metālapstrādes centra izveide Daugavpilī
Drošības viedobjekts
Jauni pakalpojumi un jauni segmenti
Starptautiskā biznesa attīstība: jauni tirgi
Labas pārvaldības programma
Ilgtspējīgas attīstības programma
Nozares izglītības izcilības programma
