Māsīcas un brālēni nemanto neko. Kā saņemt mantojumu 0
Nomira vīrs, no pārdzīvojumiem gandrīz mēnesi nespēju attapties. Kad jāsāk kārtot mantojuma lietas? Bērnu mums nav, bet vīram ir pieaugusi meita no pirmās laulības, kura nedzīvo Latvijā. Negribētos neko nokavēt, jo vīram vēl ir arī citi radinieki (trīs māsīcas un divi brālēni). Gan jau arī viņi kaut ko gribēs mantot. SARMĪTE SIGULDAS NOVADĀ
Iesniegums un dokumenti
Mantojuma lietas labāk sāciet kārtot bez īpašas kavēšanās. Jādodas pie zvērināta notāra, līdzi ņemot savu pasi, vīra miršanas apliecību un jūsu laulības apliecību, kā arī mantojamās mantas sarakstu un novērtējumu, ja mantots tiek arī kas cits bez nekustamā īpašuma. Ideāli, ja varēsiet uzrādīt arī ziņas par visiem citiem zināmajiem mantiniekiem, t.sk. vīra meitu no pirmās laulības.
Ja vīrs nav uzrakstījis testamentu, viņa atstāto jūs mantosiet pēc likuma. Notārs sagatavos iesniegumu, kurā jūs izteiksiet savu gribu mantojumu pieņemt. Ja nav pieejami kādi no vajadzīgajiem dokumentiem vai ziņām, to sagādāšanu iespējams uzticēt notāram. Viņam ir pieejami arī valsts reģistri.
Ja vīram ir meita, jūs abas mantosiet vīra atstāto mantu un īpašumu vienādās daļās. Taču, ja mantojuma sastāvā ietilpst manta, kas ir laulāto kopīga manta jeb tas, ko sieva un vīrs laulības laikā ieguvuši kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai otra laulātā darbības palīdzību, tad sieva var lūgt nodalīt no mantojuma savu daļu kopīgajā mantā.
Gadījumā ja otra mantiniece iebildīs pret laulātā daļas nodalīšanu, notārs nevarēs to darīt, un jautājums būs risināms tiesā.
Termiņi un pretenzijas
Pirms lietas uzsākšanas notārs pārliecinās mantojumu reģistrā, vai to nav sācis cits notārs, piemēram, vai cits kandidāts uz mantojumu (šajā gadījumā – meita) jau nav iesniedzis iesniegumu. Pēc tam notārs pārliecinās arī publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts.
Mantojuma lieta tiks sākta, izziņojot to ar publikāciju oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Sludinājumā zvērināts notārs uzaicina pieteikties tos, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir tiesības uz mantojumu. Uzaicinājuma termiņu, ja likumā nav noteikts citādi, notārs nosaka pēc saviem ieskatiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no uzaicinājuma publicēšanas dienas.
Ja mantinieku loks ir skaidrs, parasti tiek noteikts triju mēnešu pieteikšanās termiņš (to svarīgi ievērot ikvienam, kuram ir tiesības mantot, kā arī kreditoriem), un notārs operatīvi pabeidz uzsākto lietu. Ja lieta ir komplicēta un radniecība attāla, būs nepieciešams ilgāks laiks īpašuma un radniecības dokumentu sagādāšanai un lietas izskatīšanai. Kopumā vidējais mantojuma lietas izskatīšanas ilgums ir trīsarpus mēnešu.
Ja mantojuma lietā pieteiktas kreditoru pretenzijas, zvērināts notārs ar tām iepazīstina mantiniekus, savukārt viņi ar parakstiem uz pieteiktajām pretenzijām apliecina, ka ar tām iepazinušies. Jāatceras, ka zvērināts notārs nepārbauda kreditoru pretenziju pamatotību un nenorāda tās mantojuma apliecībā.
Vēl joprojām četras šķiras
Mantojuma atstājēja radinieki manto konkrētā kārtībā, kas saistīta ar radniecības veidu un tās pakāpju tuvumu.
Nekas likumā nav mainījies – mantošanas kārtībā vēl joprojām izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:
• pirmajā šķirā manto visi tie mantojuma atstājēja lejupējie (piemēram, bērni), starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesības mantot;
• otrajā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie (piemēram, vecāki), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas (vai pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni);
• trešajā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas (vai pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni);
• ceturtajā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sānu radinieki (piemēram, māsīcas un brālēni), neņemot vērā pilnīgo radniecību no nepilnīgās.
Tā kā šajā konkrētajā situācijā manto sieva, svarīgs apstāklis ir tas, ka Civillikums izdala laulāto mantošanu atsevišķi un laulātais vienmēr manto kopā ar pirmo šķiru. Tad, ja pirmās šķiras mantinieku nav vai tie mantot nevēlas – laulātais manto kopā ar otro vai trešo šķiru. Māsīcas un brālēni ir tikai ceturtās šķiras mantinieki, tāpēc viņi šajā gadījumā neko nemanto. Viņi neko nemanto arī gadījumā, ja, piemēram, meita mantot nevēlēsies, – tad visu mantos laulātais.
SVARĪGI
• Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.
• Pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp vīru un sievu laulības laikā.
KONSULTĒJIS LATVIJAS ZVĒRINĀTU NOTĀRU PADOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS JĀNIS SKRASTIŅŠ
