Masalu uzliesmojums Latvijā nav gaidāms 0
Lielbritānijā Svonsi pilsētas apkaimē ar masalām jau saslimuši ap 900 bērnu un pieaugušo, bet kāds 25 gadus vecs jaunietis ir miris. Velsas sabiedrības veselības dienesta (Public Health Wales) dati liecina, ka visvairāk šī infekcijas slimība skar bērnus vecumā līdz 4 gadiem un pusaudžus, taču saslimušo vidū ir arī vairāki desmiti pieaugušo.
Lai novērstu saslimšanas izplatību, pēdējās nedēļās ap 12 000 mazo velsiešu saņēmuši kombinēto MPR vakcīnu, kas pasargā gan no masalām, gan masaliņām un epidēmiskā parotīta jeb cūciņām, bet visā Lielbritānijā pote jāsaņem aptuveni miljonam nevakcinēto bērnu vecumā no 10 līdz 16 gadiem.
“Masalu uzliesmojums atsevišķās Lielbritānijas pilsētās nav nekas neparasts, jo arī pirms tam līdzīga situācija bijusi Francijā, Vācijā, Itālijā,” skaidro Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Iemesls tam ir kolektīvās imunitātes kritums, ko nodrošina vakcinēšanās. Savulaik lielu triecienu bērnu potēšanai ar MPR vakcīnu Eiropā deva 1998. gadā ārstu žurnālā “The Lancet” publicētais Endrū Veikfīlda pētījums, kas šai vakcīnai piedēvēja saistību ar autismu un gremošanas trakta saslimšanām. Lai gan dažus gadus vēlāk noskaidrojās, ka pētnieku izteiktie apgalvojumi ir nepatiesi, tūkstošiem vecāku daudzās Eiropas valstīs atteicās potēt savus bērnus ar MPR vakcīnu.
Postošs masalu uzliesmojums notika 2010. gadā Bulgārijā, kad saslima 24 000, bet nomira 24 bērni. Pērn Francijā pusgadā reģistrēti 14 500 masalu gadījumi (6 saslimušie nomira).
“Mūsu valstī pēdējos desmit gados ar masalām pārsvarā saslimuši tikai nedaudz pieaugušo, kas ar to inficējušies ārzemēs. Labā ziņa ir tā, ka ievestie masalu vīrusi Latvijā neizplatās. Tas nozīmē, ka joprojām darbojas kolektīvā imunitāte un vakcinēto cilvēku skaits ir samērā liels,” saka J. Perevoščikovs.
Nākotnes prognozes gan nav optimistiskas, jo Latvijā ik gadu MPR vakcīnu nesaņem 10% bērnu (pirmā pote jāsaņem 12 – 15 mēnešu, bet revakcinācija – 7 gadu vecumā), tādēļ nevakcinēto skaits arvien palielinās. Piemēram, pērn pirmo MPR poti nesaņēma 1842, bet otro – 1047 atbilstoša vecuma bērni.
Cik pasargāti var justies Latvijas iedzīvotāji, dodoties uz Lielbritāniju un citām valstīm, kur slimo ar masalām? Speciālists atklāj, ka vakcinācija pret masalām Latvijā sākās 1968. gadā, tolaik vakcinēja bērnus līdz piecu gadu vecumam. Tas nozīmē, ka daļa cilvēku, kas dzimuši agrāk un nav pārslimojuši masalas, var inficēties un saslimt. Taču arī tie, kas vakcinēti līdz pagājušā gadsimta 70. – 80. gadiem, nevar būt droši, jo tolaik bija problēmas ar pareizu vakcīnu uzglabāšanu, tādēļ daudzi, kas saņēma masalu poti, neguva aizsardzību pret šo slimību. Piemēram, Vācijā visi iedzīvotāji, kas dzimuši pēc 1970. gada, aicināti pārbaudīt, vai saņēmuši MPR vakcīnu.
“Ja pieaugušam cilvēkam nav īstas pārliecības par to, ka viņš bērnībā ir pārslimojis masalas vai ticis potēts, pirms došanās uz Lielbritāniju vai citu valsti, kur ir masalu uzliesmojums, drošāk ir vakcinēties,” iesaka speciālists. Pieaugušajiem tas ir maksas pakalpojums, Piemēram RAKUS Latvijas infektoloģijas centrā šī pote maksā 12 latus.
Šā gada 1. janvārī Latvijā stājās spēkā noteikumi par masalu un masaliņu pretepidēmijas pasākumiem 48 stundu laikā pēc tam, kad atklāts saslimšanas gadījums. Ja pastāv masalu vai masaliņu uzliesmojuma vai epidēmijas draudi infekcijas skartajā administratīvajā teritorijā, reģionā vai visā valstī, jāveic iedzīvotāju vakcinācija. 2012. gadā Latvijā ar masalām saslima 3, bet 2011. gadā – 1 cilvēks. Latvijā pēdējos piecos gados bērnu skaits, kas nav saņēmuši pirmo MPR vakcīnas devu, pieaudzis par 6,7%, bet otro devu nesaņēmušo skaits – par 3,1%.
Fakti Masalas ir ļoti lipīga infekcijas slimība, kas izplatās pa gaisu pilienu veidā, kā arī tiešā kontaktā klepojot vai sarunājoties. Saslimušajam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 39 – 40 °C, drudzis, sauss klepus, deguna un rīkles gļotādas iekaisums, konjunktivīts, bet masalām raksturīgie izsitumi parādās tikai ceturtajā vai piektajā dienā pēc saslimšanas. Masalas var izraisīt smagas komplikācijas. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati vēsta, ka pērn ar masalām slimojuši vairāk nekā 8000 Eiropas iedzīvotāju Francijā, Itālijā, Rumānijā un Lielbritānijā. No Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģiona valstīm – Krievijā un Ukrainā. |
Kā Latvijā pieaudzis bērnu skaits, kas nav vakcinēti pret masalām
| Gads |
Skaits |
| 2008. | 362 |
| 2009. | 1795 |
| 2010. | 3767 |
| 2011. | 6268 |
| 2012. | 8110 |
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
