Masaļskis: Esmu savos labākajos spēlētāja gados 0
Latvijas hokeja izlases vārtsargs Edgars Masaļskis bez darba bija līdz pat janvāra vidum, kad pievienojās Slovākijas vienībai HK “Poprad”. Aizvadītajās piecās spēlēs iekrājis spīdošu statistiku – 96,5 procenti atvairītu metienu un vidēji ielaisti 0,86 vārti. Starp kolēģiem, kas aizvadījuši vismaz tik pat daudz maču, tas ir labākais rādītājs līgā.
Kādas ir sajūtas nedēļu pirms olimpiskā turnīra sākuma?
Foršas, viss kārtībā.
Kā esi iejuties Slovākijā?
Ļoti labi. Lieliski apstākļi, lai gatavotos olimpiskajām spēlēm, labs treniņu process un arī līmenis pietiekami labs. Ātrs hokejs, visi cīnās. Ir labi spēlētāji un ne tik labi, jauni un veci. Acīs krīt tas, ka jebkura komanda var uzvarēt jebkuru, visas spēkos līdzvērtīgas un es pat nesapratu, kāpēc vieni ir augšā, citi – apakšā. Līdz ar to katra spēle ir ļoti sīva un pēdējā uzvara 5:0 galīgi neraksturo mača gaitu.
Tu kā vārtsargs juti līmeņa atšķirību?
Protams. KHL ir augstāka līmeņa hokejisti, izpildītāji labāki un to var just. Bet vārtsargam galvenais ir metieni un no vienas puses pat labi, ka dabūju uzspēlēt Slovākijā, iegāju ritmā un guvu pārliecību par saviem spēkiem.
Spēles garšu esi atguvis?
To rādīs olimpiskās spēles, bet liekas, ka viss ir labi. Man nebija grūti ielekt spēļu ritmā. Esot Rīgā daudz strādāju un uzturēju sevi labā formā.
Svētdien klubam bija spēle Slovākijas čempionātā. Nebija lietderīgi nospēlēt maču un tad braukt uz Rīgu?
Latvijas Hokeja federācija bija sarunājusi, ka mūs (ar Juri Štālu) palaiž ātrāk un ar lielāko prieku braucām mājās. Piecus mačus pēc kārtas es tur nospēlēju un gribējās ātrāk tikt uz izlasi. Ja nospēlētu svētdienas maču, tad labākajā gadījumā otrdien būtu ar izlasi uz ledus, bet pēc braukšanas mašīnā nebūtu “ne kājas, ne rokas”. Ar Juri padomājām, ka labāk braukt piektdien.
Edgar, tu esi mūsu izlases pieredzējušākais olimpietis – brauksi uz ceturtajām spēlēm.
Tā sanāk. Sajūtas tagad ir labas, skatīsimies, kas un kā mums iznāks. Man jau šī sezona kā tāda ir īpaša, jo sāku spēlēt 15. janvārī. Jūtos gatavs spēlēt atbilstoši olimpisko spēļu līmenim. Tā jau nav, ka pagājušajā sezonā biju gatavs un tagad vairs ne. Galvenais ir uzturēt sevi normālā fiziskā formā. Man jau nav 38 gadi, bet gan 33. Uzskatu, ka esmu savos labākajos gados.
Esi paskatījies, kādi pretiniekiem ir sastāvi un kas jūs tur gaida?
Vai, nav nemaz vērts skatīties. Tāpat zinām, ka visas trīs izlases ir stipras.
Pirms četriem gadiem Vankūverā bijāt tuvu iekļūšanai ceturtdaļfinālā. Pa šo laiku esat gājuši uz priekšu?
Grūti spriest. Ceru, ka esam. Visu laiku staigājam pa savu līmeni, ik pa laikam cīnāmies par pasaules čempionāta ceturtdaļfinālu. Kādreiz ir kaut kam jānotiek, lai tiktu mazliet tālāk.
Tas, ka ar izlasi nav galvenais treneris, atstās kādu iespaidu?
Tas ir ļoti liels mīnuss. Ka viņš nav, nevada komandu un neliek trijniekus. Bet neko jau tur nevar darīt, situācija ir tāda, kāda tā ir.
Šoreiz nebūs arī vārtsargu trenera.
Principā komandai jābūt vārtsargu trenerim, padomi ir noderīgi. Bet vai tas, ka tagad nav, ir ļoti slikti, es nezinu. Olimpiskais turnīrs ir pietiekami īss.
