Medmāsa atklāj, kas notiek, kad cilvēks mirst – viņa uzskata, ka tas jāzina visiem, lai nebūtu šoks 0
Nāves process bieži vien ir apvīts ar bailēm un neziņu, taču hospisa medmāsa Džūlija Makfadena cenšas to mainīt, atklāti runājot par to, ko tuvinieki var sagaidīt cilvēka dzīves pēdējos brīžos, raksta izdevums “Daily Mail”.
41 gadu vecā medmāsa vairāk nekā 15 gadus strādājusi intensīvās terapijas nodaļās un hospisos, aprūpējot pacientus viņu pēdējos dzīves mēnešos.
Tagad viņa ar savām zināšanām dalās sociālajos medijos, cenšoties mazināt baiļu un neziņas atmosfēru ap nāvi un mirstošo aprūpi.
Viena no visvairāk pārsteidzošajām un emocionāli sarežģītajām pieredzēm, ko piedzīvo mirstošo pacientu ģimenes, ir pēkšņas elpošanas izmaiņas, kuras var šķist biedējošas, taču patiesībā ir dabiska organisma reakcija.
Daloties ar video, kurā redzama kāda paciente šajā procesā, Makfadena skaidro, ka tā ir periodiska elpošana jeb tā dēvētā Čeina-Stoksa elpošana, kurai raksturīga strauja ieelpa, kam seko ilgstošs pauzes brīdis,
Eksperti uzskata, ka tas notiek tāpēc, ka mirstoša pacienta smadzenes vairs nespēj precīzi noteikt oglekļa dioksīda līmeni asinīs, izraisot normāla elpošanas ritma traucējumus.
Lai gan šis elpošanas veids var radīt iespaidu, ka pacients cieš, medmāsa uzsver, ka šis process nerada sāpes vai diskomfortu.
Viņa raksturo šo parādību kā “to burbuļojošo, mitro elpu, ko dzirdam no mirstošiem tuviniekiem”.
Vēl viena lieta, kas tuviniekiem šķiet satraucoša – elpošanas skaņa.
Lai arī šī skaņa tuviniekiem var būt emocionāli traumatiska, māsiņa skaidro, ka tā ir pilnīgi normāla nāves procesa daļa, kas neizraisa sāpes pacientam.
Citā video Makfadena paskaidro, ka sēkšana pirms nāves ir pilnīgi normāla un sagaidāma dzīves beigu posmā.
Taču, ja cilvēks to nekad iepriekš nav dzirdējis, tā var šķist baisākā skaņa, kāda jebkad ir dzirdēta.
Parasti organisms mutē nepārtraukti ražo gļotas, kuras smadzenes zemapziņā attīra, sūtot signālus rīklei, lai tā norij. Taču, tuvojoties dzīves beigām, šī sistēma vairs nestrādā, siekalas uzkrājas mutē un, elpojot, veidojās šī grabošā skaņa.
Sociālo mediju lietotāji atzinīgi novērtējuši Makfadenas centienus izglītot sabiedrību par nāves procesu.
Kāds komentētājs rakstīja: “Es esmu to piedzīvojis reālajā dzīvē un būtu gribējis šos video redzēt agrāk. Paldies, ka palīdzat mazināt bailes no nāves – nezināšana tikai pastiprina sēras.”
