Mārupieši kategoriski iebilst pret “Rail Baltica” projektu 19
Sestdien, 7.martā, Mārupes kultūras namā notiekošajā dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sabiedriskajā apspriešanā izskanēja asi protesti pret projektu gan no domes, gan iedzīvotāju puses, iebildumus pamatojot ar joprojām lielajām neskaidrībām saistībā ar projekta realizēšanu.
“Četrus mēnešus gaidījām datus par astoņiem trases ievadiem Rīgā. Vakar saņēmām nevis vairākus sējumus, kā gaidījām, bet gan divas lapas. Tajās nav minēti ne 50% no privātmājām, kas saskarsies ar trasi, ne arī citi īpašumi, veloceliņi, jaunā kūtsmēslu krātuve u.tml.,” sacīja Mārupes domes attīstības komitejas vadītājs Pēteris Pikša.
Viņš arī teica, ka atturēsies minēt kompensāciju summu, ko piedāvā projekta attīstītāji, jo “negribas tracināt iedzīvotājus”. “Šī summa īstenībā ir tikai viena palielāka komercobjekta vērtībā,” sacīja domes pārstāvis.
Kā aģentūrai LETA norādīja mārupietis Gunārs Ivulāns, viņam nav skaidrs, kāpēc kartē iezīmētajā trasē ir norādīti tik maz īpašumi. “Tur ir veca informācija. Ja paskatāmies Valsts zemes dienesta mājaslapā, vienā minūtē redzam daudz vairāk īpašumu nekā attiecīgajos “Rail Baltica” dokumentos,” sacīja Ivulāns.
Arī Vētrasciema iedzīvotājs Guntars Šterns norādīja, ka viņš kā būvuzraugs apstrīd projekta attīstītāju kompetenci. “Mēs ar kaimiņiem Vētrasciemā esam ieguldījuši vairāk nekā vienu miljonu eiro un nesaprotam, kā var neredzēt mājas. Es personiski neesmu pret trases ievadu lidostā, bet ir jautājums, kāpēc šis atzars ies caur Mārupes novadu. Nav nekāda ekonomiska pamatojuma, kāpēc tas būtu izdevīgi,” sacīja Šterns.
Arī citi runātāji, kuri uzdeva jautājumus projekta attīstītājiem, akcentēja galvenokārt to, ka “Rail Baltica” projekts ir sasteigts un neprofesionāls.
Mārupē uz dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sabiedrisko apspriešanu bija pulcējušies vairāk nekā 500 cilvēki.
Mārupes pašvaldība atbalsta projekta “Rail Baltica” pamattrases izbūvi Latvijā, taču kategoriski noraida piedāvāto atzara izbūvi uz lidostu “Rīga” caur Mārupes novada teritoriju, alternatīvus variantus vairs neparedzot, februāra beigās aģentūru LETA informēja pašvaldībā. “Projekta attīstītāju piedāvātais atzars vistiešākajā veidā pasliktinās Mārupes novada iedzīvotāju un uzņēmējdarbības vidi, tāpēc ir pamatotas bažas par to, vai tas vispār būtu vērtējams kā tehniski, ekonomiski un sociāli pamatots,” norāda Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.
Pilnsabiedrības “RB Latvija”, kas veic “Rail Baltica” trases detalizēto izpēti, telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis savukārt uzskata, ka rīt paredzētā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” sākotnējā sabiedriskā apspriede Mārupē varētu izvērsties konstruktīva un varētu tikt rasts risinājums dzelzceļa trases novietojumam šajā Pierīgas novadā. Gan “RB Latvija” izpētes grupa, gan arī Mārupes pašvaldība un iedzīvotāji esot strādājuši, lai sabiedriskajā apspriedē piedāvātu vairākus trases risinājumus, no kuriem vienā risinājumā skatījums varētu sakrist gan pašvaldībai, gan izpētes grupai. “Tas dod pamatu prognozei, ka varēsim rast kopsaucēju “Rail Baltica” dzelzceļa trases novietojumam Mārupes novadā,” apgalvo Balgalis.
“Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.
