Mārupes iedzīvotāju sašutums: privātmāju ainaviskā skata vietā būs “piecstāvene” 0
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šonedēļ beidzot apstiprināja plānu, ka līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām līdzšinējo 119 vietā izveidos 42 pašvaldības. Apvienos arī divas naudīgas Pierīgas vietvaras Babīti un Mārupi.
Kā Nekā Personīga informēja vairāki Mārupes iedzīvotāji, reformas ēnā dome vēl grib pagūt grozīt pilsētas attīstības plānu. Viena no iecerēm – atļaut kādam uzņēmējam vairākām privātmājām priekšā aizbūvēt daudzdzīvokļu mājas.
Vīziju kā pašvaldības un pilsētas raugās nākotnē, kur un ko grib būvēt, tās formulē katra savā attīstības plānā. Tāds ir arī Mārupei. Pieņemts un ir spēkā periodā no 2014. līdz 2026. gadam.
Nejaušas sakritības dēļ Mārupes nomalē esošu deviņu rindu māju īpašnieki šogad viens no otra uzzinājuši, ka dome plānu groza. Un izmaiņas skars arī viņus. Atklājuši, ka grozījumi sākti jau pagājušajā gadā.
Vasarā jūlijā, kad ir karstākais atvaļinājumu laiks, bijusi sabiedriskā apspriešana. To visi palaiduši garām.
Viens no apspriestajiem priekšlikumiem bijis – priekšā viņu īpašumiem esošajam zemes gabalam ar nosaukumu ”Stīpnieki” mainīt zonējumu un uz tā ļaut būvēt piecu stāvu ēku.
Māju iedzīvotāji īpašumus pirkuši 2018. gada sākumā. Kārtojot kredītus bankās vērtējumos ierakstīts – šeit ir ekoloģiska vide, īpašumam labs novietojums, ainavisks skaits, zems trokšņu līmenis. Tagad viņi uzskata – ar pašvaldības gādību aizbūvējot viņu logiem priekšā betona sienu, īpašuma vērtība būtiski kritīsies.
“2018. gadā, tad, kad mēs konkrēti skatījāmies šo īpašumu un domājam par viņa iegādi, tas bija pavasaris. Mēs izpētījām teritorijas plānojumu, paskatījāmies, kas šeit ir, sapratām, ka tas ir nemainīgi līdz 2026. gadam,” stāsta Edgars Vadzītis, Mārupes iedzīvotājs.
“Banka tā kā mūs kreditēja, visu sarēķināja. Zemes vērtību, skatu, ceļš, apkārtne. Visu. Ja pēc plāniem, par kuriem mūs neko neteica, būtu zināms, ka te pretī būs “piecstāvene”, viņa nemaksātu pusi no tā, ko es tagad līdz pēdējai dienai maksāšu,” Mārupes iedzīvotāja Marina Stupina.
Viens no vietējiem Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe apstaigājis apkārtnes kaimiņus – savākti paraksti un uzrakstīts protests domei un pašvaldību ministrijai.
“Mani uzmeklē fizikā viens kaimiņš, kurš man teica, vai mēs zinām to, ka ir notikušas jau divas publiskās apspriešanas. Attiecīgu šo Stīpnieku pļavu. Uz pļavu, kas ir Smiltnieku 17. Un tad vēl tālāk tā viena lielā pļava. Un es viņam saku: nē, es neko nezinu,” Dainis Grūbe.
“Un 20. aprīlī iesniedzu pirmo iesniegumu, 5. maijā, otru iesniegumu ar protestu. Ka es nevēlos, lai šajā pļavā tiktu būvētas piecstāvu dzīvojamās mājas,” saka Mārupes iedzīvotāja Inta Zommere.
2020. gada janvāris. Vīrusa Latvijā vēl nav. Visa uzmanība pievērsta kā notiek Rīgas domes atlaišana. Tam fonā pašvaldību ministrija aptur Mārupes domes izplānotos grozījumus pašvaldības attīstības plānā. Iemesls – pēc sabiedriskajām apspriešanām pagājušā gada jūlijā, dome plānā ieviesusi vēl savas korekcijas, kam iedzīvotāju atļauja nav prasīta.
Ministrija uzskatīja, ka tas ir rupjš pārkāpums. Pašvaldība – ka sīkas neprecizitātes.
“Pēc šīs sabiedriskās apspriešanas novada dome veica vēl ievērojamas izmaiņas teritoriālajā plānojumā, kas vispār nebija pieejamas sabiedriskās apspriešanas gaitā. Tādā veidā faktiski sabiedrisko apspriešanu padarot par bezjēdzīgu, ja reiz ir kaut kādas citas pārmaiņas, kas nemaz netiek apspriestas,” atklāj Juris Pūce VARAM ministrs (A/P).
“Tur bija tehniskas lietas. (NP: Tad jūs nepiekrītat tam, ko saka ministrs?) Tehniskas lietas. Tāda ir man informācija. (NP: Tas nozīmē ko?) Es tik sīki nemāku pateikt,” Mārupes novada domes priekšsēdētājs (ZZS) Mārtiņš Bojārs.
Martā, kad Smiltnieku ielas rindu māju īpašnieki uzzina par plānotajām izmaiņām, dome izziņo jaunu sabiedrisko apspriešanu. Bet pašvaldība gribējusi apspriest tikai tās iebildes, kas nav patikusi ministrijai. Tas nozīmē – Smiltnieku ielas iedzīvotāju protestu varētu neņemt vērā.
Mūsu rīcībā ir vairāku iedzīvotāju sarakstes ar domes pārstāvjiem, kuri pat mudina uz apspriešanām nenākt un priekšlikumus neiesniegt.
Iestājoties ārkārtējai situācijai dome izdomā, ka sabiedrisko apspriešanu rīkos attālināti – “Facebook” vietnē. Priekšlikumus iedzīvotāji var atstāt kartona kastē pie domes ieejas durvīm.
Strīdīgā zemes gabala statuss nav saprotams. Mārupes izdotie divi būtiski plānošanas dokumenti ir pretrunā viens otram.
Tālajā 2001.gadā – pirms 19 gadiem pieņemtajā pilsētas detalplānojumā šī zeme ir ”jaukta darījumu un dzīvojamā teritorija”. Pēc likuma tur var būvē viesnīcas, tirdzniecības centrus, restorānus, konferenču un biroju ēkas, mazstāvu dzīvokļu mājas.
Bet kopš tā laika izdoti vairāki Mārupes attīstības plāni. Pēdējā, kas spēkā ir līdz 2026.gadam un apskatāms arī domes vestibilā, īpašums ”Stīpnieki” kartē iekrāsots dzeltenā krāsā.
Tas nozīmē – šī ir savrupmāju apbūves teritorija. Tieši tā pat kā apkārtējie zemes gabali. Kāpēc ir šāds haoss Mārupes mērs pateikt nevar.
Pašvaldību ministrs Pūce mums teica, ka Mārupe lieki šķērdē naudu, turpinot darbu pie attīstības plāna grozījumiem. Pēc teritoriālās reformas noslēgšanas un Mārupes un Babītes apvienošanas tik un tā būs jāveido jauns dokuments.
