Trons: Daži diskutē, kas atstājis lielāku ļaunumu Latvijas lauksaimniecībā – ministrs Gerhards vai laikapstākļi? 29
“Sliktākais gads nozarē” – tā situāciju lauksaimniecībā raksturojis pašreizējais zemkopības ministrs Armands Krauze.
Vai tiešām viss ir tik slikti? Par tēmu TV24 raidījumā “Kārtības rullis” diskutē jau pieminētais zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Zemnieku Saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis.
“Sliktākais gads nozarē laikapstākļu dēļ. Un atsevišķi lauksaimnieki pat saka, ka tas ir sliktākais pēdējo 30 gadu laikā. Man varbūt tāda pieredze nav, bet es teiktu, ka tāda sakritība – slikta ziema, kurā bojā aizgāja daļa ziemāju, tad pavasaris ar milzīgu salu, kad nosala augļu dārzi, tad sausums, kur cieta vasarāji, un tā tas turpinājās. Papildus tam vēl arī svārstības tirgos: piena cenas krīze gada sākumā, tad vēlāk kritums arī graudu cenā un tā tālāk. Viss ir sanācis kopā šogad. Un tiešām, es teiktu, šis ir grūtākais gads lauksaimniekiem, kāds ir bijis pārredzamā pagātnē,” stāsta zemkopības ministrs.
Zemnieku Saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons piekrīt ministra teiktajam, bet tam vēl klāt vēlas pielikt situāciju politiskajā arēnā, kas pozitīvas tendences nenes:
“Kopējā lauksaimniecības politika, jauns stratēģiskais plāns, jauni mērķi, jauna kārtība, jauni nosacījumi platībmaksājumu saņemšanai – pilnīgs haoss esošajā sistēmā. Iepriekšējā ministra Gerharda izdarības. Daži diskutē kas atstājis lielāku ļaunumu Latvijas lauksaimniecībā – ministrs Gerhards vai salnas un sausums? Tik skarbi, jā.”
Lai notiktu kāda virzība uz priekšu un esošā situācija tiktu risināta, Mārtiņš Trons piebilst, ka ceturtdien Slampes kultūras namā notiks tikšanās ar Zemkopības ministrijas vadības pārstāvjiem, “lai ietu uz atklātu sarunu par to, ka ir slikti, ka ir lietas, kas ir jādara, jādara ātri un jāpieņem lēmumi negaidot”.
Vai šāda pati retorika valda arī starp lauksaimnieku organizācijām?
“Principā, jā. Un papildus tam, ko ministrs sākumā minēja, tas galvenais nospiedums, kas šajā gadā ir palicis, mums ir vairākas jaunas lietas, jauni nosacījumi, kas mums ir jāizpilda. Tas, ko lauksaimnieki paši saka, ka viņi ir no traktora pārsēdušies pie datora, un tas īstenībā viņus šausmīgi kaitina, jo liela daļa darba ir jādara, nevis tā kā ikdienā esi pieradis darīt un ko tu māki darīt, bet tev ir jāpārkvalificējas par datorspeciālistu un jāmēģina saprast, ko un kurā brīdī, no kaut kurienes tev ir jāuzraksta. Tas ir birokrātijas stāsts,” atbild Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis.
