Mārtiņš Tiknuss: “Ar atbalstu eksportam ir tāpat kā ar sējas kartupeļiem, kurus nedrīkst apēst, domājot par nākamā gada ražu. Ir jāplāno!” 1
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss organizāciju vada otro gadu – kopš tās pirmsākumiem. Viņš ir arī eksporta konsultāciju uzņēmuma “Gateway & Partners” vadītājs. Intervijā “Latvijas Biznesam” viņš stāsta par asociācijas galvenajiem mērķiem un Latvijas eksporta attīstības potenciālu.
Ar ko nodarbojas Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets”? Kāpēc sevi dēvējat par sarkanajām žaketēm, nevis zilajām vai dzeltenajām? Kāpēc vispār par žaketēm?
M. Tiknuss: Asociācijas galvenais uzdevums ir rūpēties par Latvijas eksportētājiem, pārstāvot viņu intereses, būt eksportētāju ruporam un lobijam valsts iestādēs, kā arī veicināt uzņēmumu eksportspēju, organizējot dažādus izglītojošus seminārus, nodrošinot mentoringu, motivējot un atbalstot. Esam radījuši platformu, kurā uzņēmumi var dalīties ar savu pieredzi un zināšanām.
Asociācija “The Red Jackets” izveidojās 2020. gada sākumā, tā ir samērā jauna organizācija, bet šobrīd viena no straujāk augošajām – šobrīd asociācijā jau ir iestājušies 38 eksportējoši uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums pārsniedz vienu miljardu eiro. Kāpēc nosaukumā minētas žaketes?
Asociācija ir izveidojusies no eksportētāju kustības ar tādu pašu nosaukumu, kuras patronese bija eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 2002. gada Rīgas NATO samita dalībnieku kopbildē uz kopējā pelēko uzvalku fona V. Vīķe-Freiberga izcēlās ar sarkanu žaketi.
Tieši no tā arī radies asociācijas nosaukums. Kopš 2013. gada eksportētāju kustība organizē pētījumu par uzņēmumiem, kuru eksporta apjoms pārsniedzis vienu miljonu eiro, izvērtējot to finanšu un zīmola pratību, un reizi divos gados piešķirot labākajiem eksportētājiem 25 sarkanas žaketes, kuras bija radījuši Latvijas dizaineri.
Kā asociācija piesaista finansējumu?
Asociācijas darbību pamatā nodrošina biedru naudas, kas ir no 600 līdz 960 eiro gadā, ņemot vērā uzņēmuma apgrozījumu.
Kādi ir asociācijas sasniegumi?
Šobrīd Latvijas eksportētājiem ir daudz un dažādi atbalsta instrumenti, turklāt mūsu valstī eksportam ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programma paredz ļoti plašas atbalsta iespējas mazajiem un vidējiem komersantiem. “The Red Jackets”, ņemot vērā eksportētāju vajadzības, aktīvi piedalījās šī piedāvājuma izstrādē.
Tā kā ES regula neparedz finansiālu atbalstu lielajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro vai kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, šobrīd turam rūpi tieši par tiem, meklējot iespējas lielajiem uzņēmumiem piesaistīt finansējumu eksportspējas veicināšanai no valsts budžeta. Ar atbalstu eksportam ir tāpat kā ar sējas kartupeļiem, kurus nedrīkst apēst, domājot par nākamā gada ražu.
Ir jāplāno, kur valsts, ieguldot vienu eiro, varētu atpakaļ saņemt divus, trīs vai pat četrus eiro. Ieguldīt lielajos un pieredzējušajos eksportējošajos uzņēmumos valstij ir ne tikai daudz drošāk, bet arī lielākas iespējas ātrāk atpelnīt investīcijas. Ir jāspēj atrast tos labākos sējas kartupeļus un jāsaprot kādā zemē tos ir izdevīgāk stādīt. Tajās valstīs, kuras neietilpst ES un uz kurām neattiecas ES regulas, piemēram, Turcijā, eksporta atbalsta politika tiek veidota, nedalot uzņēmumus mazajos, vidējos un lielajos.
Arī daudzās Eiropas valstīs, tostarp mūsu kaimiņvalstīs, tiek meklēti veidi, kā atbalstīt lielos uzņēmumus. Gan Lietuvā, gan Igaunijā pēdējo pāris gadu laikā tiek īstenotas atbalsta programmas lielajiem eksportētājiem, nozaru ministrijas no valsts budžeta piešķir tiem finansējumu. Piemēram, Lietuvā Ekonomikas ministrija lielajiem pārtikas nozares uzņēmumiem sedza mārketinga un klientu piesaistes izdevumus.
Eksporta barometra novērtējumā, kuru “The Red Jackets” veido sadarbībā ar “Lursoft”, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Banku (LB), tiek prognozēts, ka Latvijā eksporta izaugsme turpināsies arī nākamajos gados, un valsts noteiktais mērķis līdz 2027. gadam kāpināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem eiro tiks sasniegts. Vai tas ir iespējams, ņemot vērā, ka 2020. gadā eksporta apjoms bija 18 miljardi eiro?
Izvērtējot EM un LB prognozes, teorētiski ir iespējams, ka eksporta apjoms – 27 miljardi eiro – tiks sasniegts 2025. gadā. Protams, tas ir atkarīgs no tā, vai pēdējo gadu eksporta apjomu pieauguma tendences turpināsies. Dažādu preču cenu kāpums pasaules tirgos šobrīd palīdz audzēt ieņēmumus. Tomēr Eksporta barometrs rāda arī to, ka eksportētāju peļņas līmenis attiecībā pret aktīviem un apgrozījumu ir zemāks nekā neeksportējošiem uzņēmumiem. Tas norāda, ka eksportētājiem ir nepieciešamas jaunākas, modernākas, efektīvākas un dārgākas iekārtas un risinājumi, lai spētu konkurēt globālajā tirgū.
Turklāt reālais efektīvais valūtas kurss rāda, ka Latvijā ražoto preču un pakalpojumu pašizmaksa aug straujāk nekā konkurentiem, kas būtiski ietekmē konkurētspēju. Latvijā ir aptuveni 90 tūkstoši uzņēmumu, no tiem tikai 1777 uzņēmumu eksporta apjoms 2020. gadā bija virs viena miljona eiro. Kopējas eksporta apjoms 2020. gadā bija aptuveni 18 miljardi eiro, no tiem 12 miljardus jeb 60% veidoja šie 1777 uzņēmumi, kas ir tikai 2% no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita. Latvijas eksporta īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā ir bijis aptuveni 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr tas ir zemākais Baltijas valstīs. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā eksporta apjoms pārsniedz 70% no IKP. Latvijai šis rādītājs ir jāuzlabo.
Vai un kā Covid-19 ir ietekmējis eksporta apjomu pieaugumu?
Latvijas eksportam pandēmijas laiks vairāk ir palīdzējis nekā nodarījis ko ļaunu. Sagaidāms, ka 2021. gadā Latvijas eksporta apjomi sasniegs 20 miljardus eiro, kas būs jauns Latvijas rekords. Latvijas uzņēmumi spēja pielāgoties tirgus prasībām krīzes apstākļos un nodrošināt biežākas preču piegādes mazākos apjomos. Šobrīd lielākie izaicinājumi ir izejmateriālu un cilvēkresursu pieejamība, lai varētu nodrošināt nepieciešamos ražošanas apjomus.
Kuras nozares šobrīd nosaka toni eksportā, kuras tieši pretēji – bremzē tā apjomu pieaugumu?
Eksportspējīgākās ir mežizstrādes un kokapstrādes nozares. 2020. gadā koksne un tās izstrādājumi ārpus mūsu valsts robežām – Eiropas valstīs, uz kurām aizceļo puse no kopējiem eksporta apjomiem, – tika pārdoti par 2,1 miljardu eiro, veidojot 21,2% no kopējā eksporta apjoma. Tām seko mašīnbūve (1,5 milj. eiro) un metālapstrāde (1,15 milj. eiro). Tūrisma nozares un viesmīlības biznesa pakalpojumu, kā arī transporta pārvadājumu īpatsvars saruka Covid-19 pandēmijas iespaidā, toties loģistikas jomu ietekmēja politiski lēmumi, proti, Krievijas tranzīta kravu pārvirzīšana uz citām ostām, kas eksporta apjomus deldēja.
Šobrīd eksportē vien 2% no Latvijas uzņēmumiem. Kāpēc to ir tik maz? Vai pastāv kādas psiholoģiskas barjeras, kuras uzņēmēji nevar pārvarēt?
Eksportēt nav vienkārši, tas ir sarežģīti. Pasaulē ik gadu notiek vairāk nekā 30 tūkstoši dažādu starptautisku izstāžu, kurās piedalās aptuveni pieci miljoni uzņēmumu. Konkurence ir milzīga. Turklāt naudas apjoms, kas ir nepieciešams, lai Latvijas uzņēmumu pamanītu pasaulē, ir krietni vien lielāks, nekā tas ir nepieciešams, strādājot tepat vietējā tirgū un preces vai pakalpojumus reklamējot latviešu valodā. Protams, pastāv arī psiholoģiska barjera – bažas un pat bailes mesties iekšā nezināmā tirgū. Taču jebkura uzņēmēja ambīcija ir augt un attīstīties, un ir jāsaprot, ka vietējais tirgus ir par mazu, lai uzņēmums varētu kļūt liels.
Kā uzņēmējus iedrošināt?
Ar labiem piemēriem. Tas ir mūsu asociācijas viens no galvenajiem uzdevumiem. Mēs rādām, ka “Printful” vai “Primekss” ir izdevies. Mēs stāstām veiksmes stāstus. Tas ir līdzīgi kā sportā, kolīdz pludmales volejbolā tiek izcīnītas medaļas starptautiskā arēnā, uzreiz Latvijā parādās daudzi pludmales volejbola laukumi un šis sporta veids kļūst populārs.
