Mārtiņš Rubenis: Jūtos jaunāks un stiprāks 0
Mārtiņa Rubeņa kamaniņu braucēja biogrāfijā ir Turīnas olimpisko spēļu bronza un divas individuālās medaļas pasaules čempionātos. Šī sezona viņam pagāja bez uzkāpšanas pjedestālā, taču bija pirmā, kurā Mārtiņš piedalījās visos Pasaules kausa (PK) izcīņas posmos, visās trasēs laboja personiskos rekordus startā, tādēļ labā noskaņā var gatavoties nākamā gada olimpiskajām spēlēm Sočos.
Atpūtas efekts
Šoziem Rubenis savu labāko rezultātu sasniedza tieši Soču trasē, izcīnot piekto vietu PK posmā. Citur tik labi negāja, un PK kopvērtējumā viņam 14. vieta. “Mans mērķis bija startēt visos posmos, tādēļ sezonu vērtēju pozitīvi,” saka Mārtiņš Rubenis. “Reizēm šķita, ka esmu nobraucis labāk, nekā rāda protokols, bet rezultāti bija ļoti blīvi un lielu lomu nospēlēja sīkumi.” Piemēram, kombinezons. Latviešiem to sanāca pa diviem visai sezonai, bet vācieši pasaules čempionātā katram braucienam ņēma jaunu kombinezonu. “Labs un slikts kombinezons var finišā dot pat divu trīs desmitdaļu starpību. Bet to mēs sakārtosim.”
Mārtiņš ir gandarīts, ka šosezon visās trasēs laboja personiskos rekordus startā. Uz kopējā fona progress varbūt neizskatījās liels, bet attālums no līderiem samazinājās. Jautāts, kā viņam tas izdevies 34 gadu vecumā, Rubenis atbild vienkārši – sāku atkal trenēties! “Ap 30 gadiem biju mazliet noguris un nolēmu divus gadus būt mierīgāks, lai redzētu, kā tas izskatās no malas, un palīdzētu komandai. Izdevās ieraudzīt jaunas lietas, un tagad ar iedvesmu varu strādāt. Jūtos jaunāks un stiprāks.”
Galvenais esot attieksmes maiņa. “Var atrast labākos trenerus un kamanas, bet, ja paša sirds nesaka, ka gribi trenēties, un kaut ko dari sakostiem zobiem, tad ķermenis neņem to pretī. Iemācījos uz treniņu procesu paskatīties citādi. Domāju, ka fiziski varu būt vēl labāks un starpību ar līderiem samazināt. Protams, jāņem vērā, ka arī citi puiši šovasar, iespējams, strādās sirsnīgāk.”
Agrāk Rubenis izteicies, ka, pārlieku daudz cilājot dzelžus, sliktāk jūt kamanas. “Mums jau nav vajadzīgi tikai dzelži vien. Ir spēka bāze un eksplozīvais spēks – sprinta vingrinājumi un tamlīdzīgi. Tas palīdz arī trasē, jo galva strādā ātri, var izdarīt precīzas kustības.” Sočos starts ir slīpāks un trase garāka nekā citur, līdz ar to braucot var atspēlēt pirmajos metros pazaudēto.
Soču kamanas
Uzlabojot startu, Rubenim iespējams atgūt vietu Latvijas stafetes komandā. Aizvadītajā sezonā viņš tajā piedalījās tikai vienās sacensībās no septiņām. Sočos būs pirmās olimpiskās spēles, kur kamaniņu braucēji par medaļām cīnīsies arī stafetē. Šoziem pasaules čempionātā bronzu izcīnīja Elīza Tīruma, Inārs Kivlenieks, Andris un Juris Šici.
Par olimpisko trasi Rubenim palicis labs iespaids: “Man tā uzreiz ļoti iepatikās. Sāku trasi arvien labāk saprast. Šajā posmā nofilmējām, saskatīju vēl šo to, ko varētu izdarīt labāk, vajag tik strādāt.” Krievijas izlases līderis Alberts Demčenko teicis, ka latvieši uztaisījuši kamanas tieši Sočiem. Rubenis smaida. Uz to pusi esot, taču prasās arī daži uzlabojumi.
“Šosezon vissliktāk jutāmies trasēs, kurās gaisa temperatūra bija lielos mīnusos. Tādā aukstumā mūsu kamanas īsti labi neslīdēja un nevarējām saprast, kas par lietu. Īstas atbildes nav vēl tagad, bet ceru, ka ar dažu labu cilvēku palīdzību izdosies šo lietu atrisināt,” spriež Rubenis.
Sočos gan drīzāk jāuzmanās no otras galējības – iespējami lieli plusi. “Šogad treniņos bija ap nulli un mazliet virs tās, bet sacensībās siltāks, migla un lietus, temperatūra ap plus deviņi. Tas vairs nebija labi, jo trase ļoti ātri bojājās.” To uz savas ādas izbaudīja arī Mārtiņš Rubenis, kurš Sočos pēc pirmā brauciena bija līderis, bet pēc otrā atkrita uz piekto vietu. “Par to nebēdāju, ar laika apstākļiem jārēķinās. Ja gribi uzvarēt, tad pirmais brauciens jāveic vēl ātrāk un otrajā sasniegtais jānotur.”
