Kā Mārtiņš Rītiņš nūjo līdz Raimondam Paulam 0
Pie ieejas Mārtiņa Rītiņa ziemas dārzā novietots īpašs postaments ar olimpisko lāpu. To Mārtiņš Rītiņš nesa Londonas olimpisko spēļu lāpas stafetē 2012. gadā. Gatavojoties lielajam notikumam, piedomājis par savu sportisko formu.
Arī tagad viņa ikdienas ritmā ietilpst nūjošana kopā ar uzticamajiem suņiem Nelliju un Koko.
“Eju pa mežu raitā solī, elpoju svaigu gaisu. Vajag kustēties. Ja nosēdi stundu pie televizora, tas vēlāk atspoguļojas kaulos un ķermenī, veselībai nenāk par labu. Turklāt nākamajā rītā tāpat neatcerēsies, ko tur skatījies. Labāk iziet laukā. Es nūjoju kādu kilometru līdz Paulam (netālu atrodas Raimonda Paula māja – red.) un tālāk līdz ezeram. Nesen nūjoju 12 kilometru, tas gan bija Igaunijā.
Reizēm pa ceļam kaut ko salasu darba vajadzībām – nogriežu kādu mētru, paņemu sūniņu. Arī ziemā var pakasīt sniegu un tikt pie zaļuma. Zinu, ka postīt dabu nav labi, bet tad jau visi mūsu pavāri būtu jāliek cietumā, jo viņi tā dara,” pasmaida Rītiņš.
Mellenes un virši, plaukstošie koku zariņi nonāk Vincentā. Tad pie darba ķeras beķeris un atveido katru no tiem, izmantojot trauslu maizes mīklu. Tai pievieno maltas kaņepes vai baraviku pulveri. Izceptos veidojumus liek puķu podā pamīšus ar dabas veltēm.
“Kad restorāna viesis apsēžas pie galda, parasti gribas uzreiz kaut ko pagaršot, paknakstīties. Mēs liekam priekšā šādu puķu podu un iesakām iet cauri šim mežam, meklēt, izgaršot,” – tā Mārtiņš.
Šogad Latvijā viesojās slavenā Londonas restorāna The Fat Duck šefpavārs Hestons Blūmentāls, kurš ieguvis pasaulslaveno atzinību – trīs Mišelīna zvaigznes. Viņš mielojās arī Mārtiņa restorānā.
“Blūmentāls ieraudzīja neparastos puķu podus un metās smaržot, lauzt un garšot. Izēda pirmo puķu podu un uzreiz ķērās pie nākamā. Neparastais un dabiskais arī mani vienmēr aizrauj,” piebilst Mārtiņš Rītiņš.
