Mārtiņš Krūze: Fitnesa zālēs esmu nemīlēts, jo skaļi iestājos pret dopingu 8
Man sanāca izsisties stūrgalvības un mazliet arī stulbuma dēļ – pasmejas viens no planētas spēcīgākajiem pauerliftinga sportistiem Mārtiņš Krūze. 29 gadi lielajiem vīriem ir brieduma laiks, bet valmierietis nolēmis likt karjerai punktu.
Diezgan tizls
Krūze ir mūsu visu laiku sekmīgākais pauerliftinga atlēts. Uzreiz jāpiebilst – tīrs no dopinga un startēja atzītajās sacensībās, nevis alternatīvo organizāciju “pasaules un Eiropas čempionātos”, kur kontrolētājiem ieeja liegta. Jau pirms intervijas sākuma kļūst skaidrs, ka viņš ir liels un dzīvespriecīgs vīrs. Sarunas gaitā reizēm izmet arī salīdzinājumus, kurus lasot bez mīmikas un konteksta kāds var nesaprast, bet tie nekādā gadījumā nav augstprātīgi.
Veselība, nākotnes perspektīva un ģimene – tie ir trīs faktori, kuru dēļ Mārtiņš aiziet no lielā sporta esot augstākajā punktā. “Šobrīd ar veselību viss ir kārtībā un svarīgi, lai tā arī paliktu. Ar lielo svaru ilgāk par 50 gadiem diez vai novilktu. Pensiju fondā šobrīd ir nulle, jāsāk strādāt, jo vecumdienās arī gribēsies ēst. Jāspēj ne tikai sasniegt augstumus, bet īstajā brīdī arī apstāties un pievērsties citām lietām, ģimenei,” viņš nosaka.
Mārtiņa plānos ir gada, pusotra laikā no 160 kilogramiem svara nomest ap 40, ko paziņo tā brīvi – kā ikdienišķu lietu. Viņaprāt, tas patiešām nebūs sarežģīti: “Pārvarēt fiziskās grūtības man ir ikdiena, jo organisms profesionālam sportistam ir darba instruments mērķu sasniegšanai.” Ļoti stipri sevi uztura ziņā nenākas ierobežot, taču no piedāvātās kafijas sarunu biedrs atsakās. Jo bez cukura nevarot izbaudīt, bet saldumi ir aizliegtajā sarakstā.
Uz konkurentu fona Mārtiņu Krūzi nemaz nevar dēvēt par milzi – visi šā gada pasaules čempionāta laureāti ir vēl smagāki. Pirmsākumos valmierietis nebūt nebija liels un spēcīgs. “Skolas laikā biju diezgan tizls – skriet nekad nav paticis, basketbolu pamēģināju, taču tas nebija mans. Pirms 13 gadiem aizgāju uz mazu fitnesa centru, paveicās ar kompāniju, treneri Andreju Rožlapu. Nekad nebija doma, ka būšu čempions, 2005. gadā svēru 78 kilogramus, tievs čalītis, bet lēnām strādāju un rezultāti auga,” atminas atlēts. Talants tradicionālā izpratnē nav piemitis, taču esot savas priekšrocības tieši pauerliftinga kontekstā, piemēram, proporcionāli īsi augšstilbi.
Kā dzīvnieks
Krūze uzskata – ja viņam izdevies izsisties, tad to var izdarīt jebkurš puika. Viņš to paveicis “stūrgalvības un mazliet arī stulbuma dēļ”. “Pirmkārt, pateicoties izcilam trenerim un, otrkārt, tāpēc, ka ļoti patīk trenēties,” seko piebilde. Par profesionāli viņu dēvēt nevar, jo šis nav komerciāls sporta veids, bet valsts atbalstu nav saņēmis. “Reizēm paveicās un valsts iedeva prēmiju, pagājušajā gadā nedabūju arī to. Lai gan tie divarpus tūkstoši gadā nepalīdz kaut vai paēst karbonādi, jo būsim godīgi – es neesmu standarta bibliotekāre, kas iztiek no pāris musli batoniņiem un zupas pasmaržošanas,” viņš paironizē.
Ar profesionālu attieksmi treniņiem pievērsies 2012. gadā pēc Eiropas junioru čempionātā negaidīti izcīnītā sudraba. “Nolēmu – gribu, un apkārtējie cilvēki atbalstīja trako mērķi. Milzīgs paldies mammai un draudzenei, kas man tik ilgi ir pacietušas. Tāpat cilvēkiem, kas pievēruši acis uz manu lēno darbu, kas ir tikai viena iemesla dēļ – smagā treniņu procesā tu kļūsti mazliet kā dzīvnieks. Rīta treniņš, pusdienas, diendusa, treniņš, vakariņas, miegs. Un tā katru dienu. Tas ir ne tikai fiziski smagi, bet arī galva nogurst. Ar ko to varētu salīdzināt? Ja visu nakti esi ballējies – es gan to atceros no 16 gadiem – vienā brīdī ir sajūta, ka vari stāvus pagulēt. Ja no deviņiem mēnešiem, ko aizņem gatavošanās pasaules čempionātam, tā jūties apmēram piecus, ir smagi ne tikai tev, bet arī apkārtējiem, kam blakus vajadzīgs cilvēks, nevis lops, kas ēd un cilā stieni.”
Saprāta balss
Pēdējo četru gadu laikā pauerliftinga līmenis pasaulē esot krietni audzis, starptautiskā federācija strādā, lai iekļūtu olimpiskajā programmā, kam nopietns šķērslis ir lielais dopinga lietotāju skaits. Arī Latvijā tā ir pamatīga problēma, bet Mārtiņš allaž iestājies par godīgu cīņu: “Kā jau teicu – man patīk trenēties, neredzu jēgu lietot dopingu. Labāks rezultāts? Man tas nekad nav bijis pašmērķis. Kaut kādā ziņā tas ir apkārtējās vides jautājums, vēlāk, nokļūstot augstākajā līmenī, vispār neredzēju tam jēgu. Jā, kādu brīdi celsi vairāk, bet dzīve neilgst desmit gadus. Kas ar tevi notiks pēc tam? Domāju, ka pēc Reiņa Kindzuļa gadījuma daudzi to saprata,” Mārtiņš atgādina par pērn aizsaulē aizgājušo 23 gadus veco pauerliftinga sportistu, kurš startēja alternatīvajās organizācijās.
Mārtiņš atzīst, ka, iestājoties par tīru sportu, daudzās fitnesa zālēs viņš esot nemīlēts. Latvijas Pauerliftinga federācija pēdējos gados, pati finansējot dopinga pārbaudes, savas aprindas padarījusi krietni tīrākas, taču neoficiālajās organizācijās un arī entuziastu vidū aizliegtās vielas ir milzu problēma.
Vienīgais Eiropā
Jūnijā pasaules čempionātā Minskā Mārtiņš Krūze vēlējās labot personīgo rekordu, tomēr neizdevās – ceturtā vieta ar trīs vingrinājumu summā paceltiem 947,5 kilogramiem. “Man septiņus gadus nebija gadījusies melnā diena, bet šoreiz pienāca. Žēl, ka pēdējās sacensībās, bet tā notiek. Tomēr kopumā esmu gandarīts par karjeru,” teic Mārtiņš, norādot, ka vismīļākais esot pirmais Eiropas čempiona tituls 2015. gadā. Tas izkalts ar zobiem, nagiem un asinīm. Viņš ir vienīgais eiropietis, kas pietupies ar 400 kg svaru stieni.
Mārtiņam ir visi parametri, lai startētu spēkavīru sacensībās, tomēr viņš par šo ideju krata ar galvu: “Tas ir ļoti traumatisks pasākums, jo svari ir milzīgi, dinamika liela, bet iesildīšanas iespējas minimālas.”
Pēc izglītības Mārtiņš Krūze ir programmēšanas inženieris, bet nevar tikai nosēdēt mierā. Viņš iedibinājis projektu “Latvijas spēcīgākā pilsēta”, vēlas iegūt starptautiskā tiesneša sertifikātu, lai lielajā apritē paliktu šādā ampluā. Sportists parēķinājis, ka līdz 75. dzimšanas dienai atlicis ap 16700 dienām: “Mums dots maz laika, lai realizētu savas idejas un sasniegtu mērķus. Man gribas arī vienkāršas lietas – atcerēties pilnu gadu. Kad rit smagais treniņuprocess, es lielāko daļu vienkārši neatceros.”
KOMENTĀRS
Andrejs Rožlapa, treneris:
“Mārtiņš pauerliftingā pavadīja 13 gadus, dominēja Eiropā, bija augstā līmenē pasaulē un uzskatu, ka sasniedza savu spēju robežas. Latvijā pauerliftingā ir arī talantīgāki sportisti, viņš ir vidusmēra cilvēks, bet ļoti mērķtiecīgs, apzinīgs. Daudz darījis sava sporta veida labā – ar zināšanām informācijas tehnoloģiju jomā, kā organizators. Strikti iestājies pret dopinga lietošanu, kas ir problēma gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī.”
MĀRTIŅŠ KRŪZE
Dzimis: 1988. gada 4. martā
Izglītība: augstākā, programmēšanas inženieris
Nodarbošanās: profesionāls sportists, sacensību organizators un pasākumu vadītājs
Ģimenes stāvoklis: Draudzene Loreta
Lielākie sasniegumi klasiskajā spēka trīscīņā:Trīskārtējs Eiropas čempions (2015., 2016., 2017.), pasaules čempionātā sudraba (2013.) un bronzas (2014.).
Atzinība: Eiropas 2016. gada pauerliftinga sportists
Rekordi: Pietupieni – 400 kg (Eiropas rekords), spiešana guļus – 230 kg (Latvijas rekords), vilkme – 342,5 kg (Latvijas rekords). Summa 965 kg ir Eiropas rekords.
Svara kategorija: virs 120 kg
Vaļasprieki: Programmēšana, makšķerēšana.
