Mārtiņš Kossovičs: “Atzīsim godīgi, ka bankas principā vairs nekreditē Latvijas ekonomiku” 55
“Latvijas vide ir ļoti laba, bet jāskatās, protams, ir arī uz ārējiem tirgiem. Bet, analizējot datus, ko banku sektors 1.ceturknī Latvijas tautsaimniecībā jeb Latvijas uzņēmējiem ir kreditējis, – tie ir 116 miljoni eiro šogad. Ja nemaldos, tad pagājušajā gadā šajā pašā laikā tie bija 150 miljoni vai 160 miljoni eiro. Kolēģi, nu atzīsim godīgi, tas nozīmē, ka bankas principā vairs nekreditē Latvijas ekonomiku,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda Rīgas domes deputāts, “Progresīvie” frakcijas vadītājs, uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs.
“Kas ir 100 miljoni? Varbūt katrai mājsaimniecībai tā šķitīs anormāla summa, nu, es nezinu, – Rīgas budžets ir 1 miljards eiro. Tas ir vienas pašvaldības budžets, bet visa banku sistēma uzņēmējdarbībai 1.ceturksnī ir iedevusi 116 miljonus. Tas principā ir nulle!” uzskata Kossovičs.
Tāpēc “biedēšana no banku puses”, ko Kossovičs esot daudz sadzirdējis politiskajā vidē, ir – ja mēs kaut ko izdarīsim bankām, tad bankas beigs kreditēt mūsu ekonomiku. “Viņas ir apstājušās – tas ir fakts! Vienkarši bankas ir apturējušas Latvijas tautsaimniecības kreditēšanu,” tā TV24 raidījumā uzsvēra Rīgas domes deputāts Kossovičs.
Šogad jūnija sākumā jau vēstīts, ka Latvijas banku sektorā ir izveidojies slikts līdzsvars, kurā ilgstoši ir vērojams zems uzņēmumu kreditēšanas līmenis un augstas likmes, salīdzinot ar Eiropu, vienlaikus kredītiestādēm saglabājot augstu rentabilitāti un peļņas apjomu, tā medijiem pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Endziņš pieļāva, ka daļēji problēma sāks risināties, centrālajām bankām samazinot procentu likmes. Vienlaikus Endziņš atzina, ka patlaban nav zināms, kad tas varētu notikt, un, viņaprāt, procentu likmes samazināšana var arī neatrisināt pamatproblēmu, kas ir zemais kreditēšanas līmenis.
Situācijas uzlabošanai Endziņš izvirzīja vismaz trīs iespējamos risinājumus. “Teorētiski efektīvākais ceļš būtu stimulēt un panākt konkurences saasināšanos banku sektorā, bet šis ir sarežģīts uzdevums,” sacīja Endziņš.
Tāpat viņš pieļāva, ka otrs risinājums varētu būt panākt situāciju, kurā šodienas kreditēšanas procentu noteikšanai vairs netiktu ievērtēta 2008.-2010.gada finanšu krīze.
Treškārt, redzot, ka kopējais uzņēmumu kapitalizācijas līmenis uzlabojas, Endziņa ieskatā, nekādā gadījumā nedrīkst atcelt uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu par 0% likmi reinvestīciju gadījumā.
Savukārt Latvijas Banka šo pirmdien, 19.jūnijā, ir publiskojusi jaunākās – 2023. gada jūnija – makroekonomiskās prognozes, kas izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos. Latvijas Bankas prognozi variet lasīt ŠEIT.
