Mārtiņš Kazāks: Jau kopš vasaras Latvijas Banka aicināja sniegt atbalstu kredītņēmējiem 44
Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm minētais viedoklis lielā mērā saskan ar Latvijas Bankas iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pausto par virkni nepilnību diskutētajos risinājumos, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
“Jau kopš vasaras Latvijas Banka aicināja sniegt atbalstu kredītņēmējiem, uzsverot, ka vienam no būtiskākajiem kritērijiem būtu jābūt mērķētumam. Mūsu piedāvātais risinājums balstījās aprēķinos, esošo kredītņēmēju īstermiņa un valsts ilgtermiņa vajadzībās, taču Saeimā diemžēl palika nesadzirdēts,” pauda Kazāks.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka arī bankām bija un joprojām ir iespēja izrādīt būtisku pretimnākšanu klientiem, piemēram, samazinot komisijas maksas, straujāk ceļot noguldījumu likmes, modernizējot pakalpojumus, sniedzot lielāku ieguldījumu ekonomikas, tostarp uzņēmumu kreditēšanā.
Iepriekš, vēl pirms grozījumu atbalstīšanas Saeimā, Latvijas Bankas pārstāvji skaidroja, ka tas nav uzraudzības tvēruma jautājums un, neatkarīgi no ECB tiešās uzraudzības, visām Latvijas kredītiestādēm ir un būs saistoši Latvijas likumi.
Neraugoties uz ECB izteikto viedokli par atbalstu kredītņēmējiem, lēmumu pieņems un tiesvedības risku uzņemsies Latvija, skaidroja Latvijas Bankas pārstāvji.
Jau ziņots, ka ECB iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.
ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.
Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.
Tostarp ECB skaidro – lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.
“Vēsturiski zemais ienākumus nenesošo kredītu līmenis Latvijas bankās liek apšaubīt likumprojekta pamatojumu,” teikts atzinumā.
Tāpat ECB ieskatā tiks nepamatoti samazināta banku rentabilitāte, bet labumu no kompensācijas izmaksas gūs kredītņēmēji, kas spēj veikt maksājumus.
ECB apsver iespēju, ka zemāka rentabilitāte likumprojekta piemērošanas rezultātā varētu spiest bankas piedāvāt mazāk izdevīgus kreditēšanas nosacījumus un palielināt kredītu procentu likmes, kā arī sašaurināt kreditēšanas piedāvājumu, kas pēc tam var negatīvi ietekmēt reālās tautsaimniecības izaugsmi.
Tāpat ECB vērš uzmanību, ka zemāka rentabilitāte un kapitāls samazinās kredītiestāžu spēju veidot papildu kapitāla rezerves, kas tās aizsargā pret turpmākiem ekonomiskiem satricinājumiem.
Turklāt, samazinoties kredītiestāžu rentabilitātes prognozēm, vietējie un ārvalstu investori varētu būt mazāk ieinteresēti ieguldīt Latvijas kredītiestādēs.
“Likumprojekts varētu izkropļot konkurenci tirgū un vājināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus banku savienībā,” teikts atzinumā.
ECB piebilst, ka likumprojektam var būt arī citas neplānotas sekas, negatīvi ietekmējot finanšu stabilitāti, tāpēc nepieciešama analīze, kurā izvērtēta ierosinātās nodevas konkrētā ietekme uz jaunu kredītu piešķiršanu un konkurences apstākļiem tirgū.
Vienlaikus Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš žurnālistiem paziņoja, ka brīdī, kad paies Satversmē paredzētais termiņš, viņš izsludinās grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam.
Saeima 6.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.
Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu “nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu”.
Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).
Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.
Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.
Kredītiestādes, kurām būs pienākums maksāt nodevu, to maksās par patērētājiem (fiziskām personām – kredītu ņēmējiem) izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku jeb par hipotekārajiem kredītiem.
Nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), kuram kredītiestādes sniegs likumā prasīto informāciju. Kredītiestādēm VID būs jānorāda arī hipotekārā kredīta ņēmēja maksājumu konta numurs, uz kuru VID veiks kredītu procentu kompensācijas izmaksu.
Nodevu maksātu Latvijā reģistrētas kredītiestādes un kapitālsabiedrības, kā arī citu valstu kredītiestāžu un kapitālsabiedrību filiāles, kuras saņēmušas attiecīgā veida licenci patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.
Kredītiestādēm nodeva būs jāmaksā par katru kalendāra gada ceturksni 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz 2023.gada 31.oktobri. Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu neaprēķinās un nemaksās par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā hipotekārā kredīta atmaksas periodā.
VID no hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieņēmumiem veiks nodevas maksātāja aprēķināto kredītu procentu kompensācijas izmaksu uz nodevas maksātāja norādīto konkrētā hipotekārā kredīta ņēmēja bankas kontu.
Kompensācijas izmaksu VID būs jāveic vienu reizi ceturksnī un ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 30.datumam. Tas varētu nozīmēt, ka kompensācijas pirmais maksājums uz kredītņēmēju kontiem varētu tikt veikts līdz 2024.gada 30.aprīlim.
Likumā noteikts, patērētāja un nodevas maksātāja strīdi saistībā ar kredītu procentu kompensācijas aprēķinu būs risināmi Civilprocesa likuma kārtībā.
Kredītu procentu kompensācija nebūs pakļauta ieturējumu veikšanai, citu maksājumu segšanai un parādu piedziņai.
Hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzības nodevu un kredītu procentu kompensāciju piemēros tikai par 2024.gadu. Likums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.
