“Viņi visi bija dzērāji un muļķi” 5
Daži pētnieki (Ernests Blese, Nikolajs Vīksniņš u.c.) uzskata, ka ir pamats teikt, ka Katrīnas laikā un arī vēlāk Krievijas cara galmā dzīvojuši ne mazums vidzemnieku, varbūt pat izbēguši zemnieki. Par to netieši liecina Katrīna II, atmiņās par princesēm Elizabeti un Annu rakstot, ka “no pašas maigākās jaunības viņām bija tikai somu kalpones (uzskata, ka Katrīna II jauca Vidzemi ar Somiju, vidzemniecisko ar somisko. – Red. piez.).”
Ķeizariene dažādos veidos ir palīdzējusi saviem radiniekiem, no kuriem daži Krievijā ieradušies jau drīz pēc viņas, bet citi tika speciāli sameklēti. Katrīna II savā spriedumā par kronētās vārdamāsas radiem gan bija nesaudzīga: “Viņi visi bija dzērāji un muļķi, un viņiem visās vietās un lietās spīdēja cauri viņu zemā izcelšanās.” Īsta zvaigžņu stunda viņiem iestājās kronētās māsīcas Elizabetes laikā. Mazāk paveicās Glika radiniekiem, tomēr arī viņiem ar Katrīnas atbalstu izdevās izveidot labas “partijas” un karjeru Krievijā. Ar pašu Gliku Katrīna gan nekad vairs nesatikās, toties viņa atraitnei piešķīra 300 rubļu pensiju gadā.
“Viņa ilgi bija brīnums šajā pasaules daļā, un visā viņas dzīvē izpaudās viņas gudrība, iedziļināšanās un tādas spējas, kādām grūti atrast paralēli,” tik cildinoši par Katrīnu I rakstījis Džons Motlijs, kura spalvai pieder 1757. gadā klajā nākusi Krievijas impērijas vēsture. Droši vien viņa teiktajā netrūkst pārspīlējuma, tomēr interesanti apzināties, ka ar Latviju bijuši saistīti arī šādi neordināri, pasakai līdzīgi likteņi.
