Vai tomēr latviete? 5
Edgars Dunsdofs, arī Hermanis Blese, Nikolajs Vīksniņš aizstāvēja uzskatu par Katrīnas latvisko izcelsmi, par ko it kā netrūkst netiešu liecību. Filoloģiski analizējot viņas radu Skavronsku vārdu, starp vairākiem citiem skaidrojumiem Ernests Blese min, ka šis uzvārds varētu būt vārda “Kovārnis” poliskota forma. Savukārt E. Dunsdorfs šeit saskatīja saistību ar jau pieminēto uzvārdu “Rābe” (alias “Kovārnis”). Tā kā 18. gadsimtā uzvārdi vēl nebija stabili, varēja būt gluži parasta lieta, ka Krauklis kļūst par Rābi vai Kovārni.
Vēl vienu apstiprinājumu Katrīnas latviskajai cilmei var rast arī, pateicoties faktam, ka 1722. gadā Pēteris I lika meklēt sievas radus – zemnieku Skavronski un viņa ģimeni. Katrīnas divus brāļus – Kārli un Teodoru – un viņas divas māsas esot izdevies atrast un nosūtīt uz Pēterburgu (no viņiem arī cēlās jau minētās grāfu dzimtas). Visi esot bijuši zemas kārtas, turklāt zīmīgi, ka Kārlis esot bijis zirgu puisis kādā Kurzemes pasta stacijā.
Literatūrā var atrast minējumu, ka Martas tēvs bijis katolis (par to it kā liecina viņas varbūtējā tēva Zāmuela Skavronska vārds). Par mātes ticību un arī par tautību liecību nav.
Marta nodzīvojusi pie Glikiem 15 gadu. 1702. gadā Alūksnē viņa izdota par sievu zviedru dragūnam Johanam Krūzem. Šīs laulības izkārtojusi Glika sieva Kristīne Emerentija, dzimusi fon Reiterna, dzēšot jūtu ugunsgrēku Alūksnes mācītājmuižā, jo Gliku vecākais dēls Kristiāns Bernhards bija iemīlējies jaunajā kalponē un viņa jau it kā nēsājusi viņa bērnu. Vieni pat teic – laulības nemaz nav notikušas, bet bijusi tikai saderināšanās, citi – jaunais vīrs tūlīt pēc laulībām nosūtīts uz Rīgu. Stāsta arī, ka jau kāzu dienā viņš kritis kaujā. Citās liecībās Krūze gan ik pa laikam atkal parādās vēstures gaismā – it sevišķi, kad Katrīna jau ieņem redzamu vietu valdnieka sirdī un prātā. Viņas nelabvēļi ne velti baumoja, ka Katrīnas un Pētera abas meitas nākušas pasaulē laikā, kad vēl bijis dzīvs Katrīnas pirmais vīrs. Šis apstāklis varēja nopietni apdraudēt viņu tiesības uz troni. Ir arī ziņas, ka 1710. gadā dragūns Krūze esot atvests uz Maskavu krievu saņemto zviedru gūstekņu rindās un pat atpazinis grezni tērpto laulāto draudzeni Krievijas valdniekam pie sāniem. Nezin kāpēc gribas ticēt tiem, kas rakstījuši, ka dzīvi Krūze beidzis traģiski un Krievijai visai raksturīgi – pēc cara pavēles ticis aizsūtīts tālu Sibīrijā pie baltajiem lāčiem, kur 1721. gadā miris.
