Igauniete, lietuviete, somiete… 5
Martas piedzimšanas un agrās jaunības stāsts ir iegrimis dziļās vēstures ēnās, un visvairāk pie tā vainīga ir viņa pati. Kā savā 1784. gadā klajā nākušajā grāmatā “Travels into Poland, Russia, Sweden and Denmark” norādījis Malboro hercoga kapelāns, mācītājs Viljemss Kokss, “Katrīna un jo sevišķi viņas ieprecētie radi no Pētera puses centās noslēpt viņas zemo kārtu un tādēļ visus dokumentus, kas par to liecinātu, rūpīgi iznīcināja”.
Dažādi autori Martai piedēvē latviešu, lietuviešu, igauņu un somu izcelsmi. Voltērs, smeldamies iedvesmu Krievijas galma oficiālajā versijā, ko par savas priekšteces radurakstiem bija izplatījusi ķeizariene Anna, rakstīja, ka Katrīna I cēlusies no dižciltīgo lietuviešu Skavronsku dzimtas. Tomēr rodas iespaids, ka gandrīz katrs laikabiedrs, kurš kaut par sprīdi bija pietuvojies spožajai galma dzīvei, varēja lepoties ar savu versiju par Martas (daži teic, ka patiesībā viņas vārds bijis Māra) dzīvi.
Pēc vienas no tām, Marta nākusi pasaulē ārlaulībā 1684. gada 5./15. aprīlī Jēkabpilī (Krustpilī). Kad vecāki nomiruši no mēra, viņa kādu laiku dzīvojusi pie savas tantes Annas Marijas Veselovskas Krustpilī un tad jau 12 gadu vecumā nonākusi mācītāja Glika mājās. Pēc citas versijas, viņa dzimusi 1689. gada 5. aprīlī Igaunijā, Rengas ciemā pie Vircjervas ezera (un nevis Reņģē pie Latvijas un Lietuvas robežas). Baumojuši, ka Martas tēvs, iespējams, bijis zviedru armijas pulkvežleitnants grāfs Rozens, jo viņš sniedzis atbalstu mātei un jaundzimušajam bērnam. Kad Marta bijusi trīs gadus veca, māte nomirusi un bāreni pieņēmis audzināšanā Rengas mācītājs. Ar mācītāju Gliku Marta sastapusies, kad viņš ceļojumā iegriezies arī Rengā. Gliks meiteni paņēmis sev līdzi uz Alūksni par kalponi. Viņš gan izglītojis Martu līdzīgi saviem bērniem, tomēr nemācījis ne lasīt, ne rakstīt.
Savukārt pašas Katrīnas laikā galmā baumoja, kas viss noticis pilnīgi citādi – šī versija gan ļoti nepatika pašai Katrīnai, un, par to ieminoties, varēja šķirties no galvas. Pie tās rašanās bija vainojama svešinieku ģimene, kas ieradās galmā Pēterburgā un sauca sevi par ķeizarienes radiniekiem. Tā nu galminieki sāka sačukstēties, ka Katrīnas tēvu īstenībā saukuši par Johanu Rābi un viņš agrāk bijis uzturzinis zviedru armijā. Viņas māte bijusi Rīgas pilsētas sekretāra meita, kura pēc vīra nāves devusies pie radiem uz Rīgu. Tur viņa sastapusies ar prāvestu Gliku, kurš pieņēmis Martu audzināšanā.
Bet, iespējams, viss bija gluži citādi – tā, kā kādā ar 1725. gadu datētā vēstulē rakstījis toreizējais Austrijas sūtnis Krievijā. Ja ticam viņam, Katrīna bijusi Vidzemes barona Alvendēla ārlaulības meita. Viņas māte, latviete, apprecējusi bagātu zemnieku, un laulībā piedzimuši dēls un meita. Vēlāk Katrīnas pusbrālis atklāti stāstījis, ka valdniece ir viņa māsa, par ko Pēteris I licis viņu apcietināt un nogalēt. Savukārt pusmāsa vispirms no Katrīnas dabūjusi 300 rubļu pensiju, bet tad māsa likusi viņu turēt apcietinājumā trako namā. Tomēr zināms arī, ka, tieši pateicoties Katrīnas I gādībai par saviem brāļiem un māsām, Krievijā radās jaunas grāfu dzimtas – Skavronski, Hendrikovi un Jefimovski, kuri visi līdz ar titulu saņēma arī prāvus zemes īpašumus, valsts amatus vai citus labumus.
