Glika audžumeita Marta alias Katrīna: kritušais eņģelis Krievijas tronī 5
Turpinot iepriekšējā “Mājas Viesa” numurā uzsākto stāstījumu (sk. rakstu “Ernsts Gliks. Vīrs, kurš pārtulkoja Bībeli” “MV” 20. jūnijā), šoreiz tā centrā būs slavenā Alūksnes mācītāja bērnu aukle un audžumeita Marta, kura apbrīnojamas apstākļu sakritības dēļ kļuva par Krievijas imperatori Katrīnu I. Starp citu, pēc vienas no daudzajām versijām par Martas dzīvi, šopavasar apritētu 330 gadi kopš viņas dzimšanas.
Marta Skavronska (vai varbūt Kraukle, Sakvārna, Skavārna, Skavorodska – viņas uzvārdam, kā arī izcelsmei ir neskaitāmas variācijas), kura ar savu straujo, raķetei līdzīgo izvirzīšanos Krievijas sabiedriskajā hierarhijā savulaik sacēla veselu sensāciju Eiropas karaļnamos, bija neciešami zemas izcelsmes, jaunības plaukumā lāgā neprata ne rakstīt, ne lasīt, turklāt bija ārlaulībā dzimis bērns. Parastos apstākļos jebkurš no šiem trūkumiem izrādītos liktenīgs katrai sociālai karjerai. Tikai ne Martai – vienīgajai sievietei Latvijas vēsturē, par kuru savā Pētera I biogrāfijā vēstījis pats Voltērs, un pirmajai īstajai valdniecei Krievijas vēstures annālēs, kura tika apveltīta ar imperatores titulu.
Raugoties nezināma mākslinieka gleznotajā Krievijas ķeizarienes Katrīnas I parādes portretā, mūsu priekšā ir tumšmataina sieviete ar izliektiem uzacu lokiem un manāmām laika atstātām zīmēm sejā. Varam vien minēt, vai tad viņa vairs atcerējās savas agrās jaunības notikumus, vai varbūt apzināti centās tos nogrūst aiz septiņām atslēgām apziņas slēptākajos nostūros.
