“Martā 200 eiro nedēļā, bet aprīlī – 190” – Latvijā strādājošajiem šobrīd tiek noteiktas atšķirīgas stundas algas likmes dažādos mēnešos
69
Stundas, dienas un nedēļas ilgums ir gadsimtiem nemainīgi lielumi, bet dažādos mēnešos dienu skaits atšķiras. Arī 8 stundu darba diena un 40 stundu ilga darba nedēļa tiek uzskatīta un pieņemta par normu jau vairākas desmitgades, taču nav īsti godīgi, ja par šīm 8 vaiai 40 darba stundām vienā nedēļā saņem vienu algu, bet nākamajā – jau citu – uzmanību vērš Didzis Žeigurs, kurš Manabalss.lv iesniedzis savu iniciatīvu par vienlīdzīgu, taisnīgu un godīgu darba algu par vienādu vai vienādas vērtības darbu.
LA.LV sazinājās ar Didzi, lai uzzinātu plašāk par šo tēmu un to, kur tas veidojas netaisnīgums.
Viņš skaidro – tā kā katra mēneša darba dienu skaits ir atkarīgs no vairākiem faktoriem (piemēram, dienu skaits mēnesī, kuras nedēļas dienas ir noteiktas par brīvdienām u.c.), tad arī darba (apmaksājamo) dienu skaits dažādos mēnešos atšķiras.
“Cietā” alga tiek noteikta ne tikai tradicionālajam tā sauktajam biroja darba laikam (pirmdiena – piektdiena plkst. 9.00 – 17.00), bet tāda ir arī darbiniekiem un amatpersonām, kuri strādā atbilstoši darba grafikam un viņiem ir dažkārt jāstrādā arī svētku dienās, par ko atbilstoši likumam pienākas piemaksa 100% likmes apmērā, kas dažkārt nevienlīdzību saņemtās algas apmērā palielina. (Runa nav par piemaksas apmēra samazināšanu!)
Didzis Žeigurs vērtē: “Tādējādi, manuprāt, tikai loģiski ir, ja par nemainīgām laika vienībām – stundu, dienu, nedēļu tiek maksāta vienāda atlīdzība, bet kopējā mēneša darba alga ir proporcionāla mēnesī nostrādātajam laikam, jo darba laiks dažādos mēnešos var atšķirties.
Tas, kā minēju iniciatīvā, izriet arī no Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. panta normām, kas cita starpā nosaka, ka darba samaksa atbilstīgi stundu likmēm par vienādu darbu ir vienāda un Latvijas Republikas satversmes 91. pantā noteiktā principa, ka pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos ir jāizturas vienādi.
Tātad pēc būtības jautājums ir: vai izvēlamies par katru darba stundu, darba dienu (8h) un darba nedēļu (40h) dažādos laika periodos (mēnešos) saņemt vienādu samaksu, tāpat piemaksa par virsstundām un svētku dienām visa gada garumā būs vienāda, bet mēneša alga (darba samaksa un atlīdzība) būs tieši atkarīga no faktiski nostrādātā laika, kas manuprāt, būtu taisnīgi un atbilstoši vienlīdzības principam, jo daļai strādājošo, tiem kam ir noteikts summētais darba laiks, alga jau tagad ir jāaprēķina šādā veidā vai mēneša alga visu laiku būs vienāda, bet alga par katru darba stundu, dienu (8h) un nedēļu (40h) samaksa dažādos mēnešos var atšķirties. Atšķirsies arī samaksa par virsstundu darbu dažādos mēnešos. Tā ir bijis līdz šim.
Sakožam zobus un dzīvojam?
Didzis norāda – ja redzam netaisnību un neatbilstību, kuru zinām, kā labot un novērst, vai mēs samierināmies ar to, atstājam lietas kā ir un sakožot zobus dzīvojam tālāk, iespējams, turpinot neapmierināti burkšķēt zem deguna vai izlejot žulti komentāros sociālajos tīklos, vai arī mēģinām kaut ko darīt, lai neatbilstību mainītu, ja ir tāda iespēja?
“Ar vienlīdzīga atalgojuma problēmu par vienādu darbu, t.i. atšķirīgas stundas algas likmes noteikšanu dažādos mēnešos esmu saskāries iepriekš, es redzu un saprotu tās cēloni, kā arī varu piedāvāt tai risinājumu, kas manuprāt neprasa milzīgas un kardinālas izmaiņas vai ieguldījumus.
Pieļauju, ka daudziem tādas iespējas aktīvi iestāties par ideju dažādu iemeslu dēļ arī šobrīd nav, bet tā kā man tāda šobrīd ir, tad es šoreiz uzņemos iniciatīvu un rīkojos.
Man ir pieredze, ka atalgojuma noteikšanas principus ir iespējams mainīt un šobrīd man ir laiks un iespēja mēģināt to izdarīt visas valsts mērogā rosinot izmaiņas un/vai precizējumus normatīvajā regulējumā, kas nesīs labumu visiem strādājošajiem, ne tikai kāda viena uzņēmuma vai nozares darbiniekiem.
Kā papildu ieguvums ir izpratnes par vienlīdzību skaidrošana un nostiprināšana sabiedrībā, kam arī vajadzētu radīt un veicināt sabiedrības uztveres maiņu.
Jā, daļai sabiedrības, iespējams, būs nepieciešama neliela domāšanas un izpratnes maiņa, tomēr domāju, ka rezultāts – vienlīdzīga darba samaksa par vienādas vērtības darbu visas valsts mērogā – attaisnos nepieciešamās pūles un ieguldījumus.”
Modelējam iespējamās situācijas
Lūdzu Didzim modelēt dažas iespējamās situācijas, kurās redzama nevienlīdzība.
Piemēram, salīdzinām minimālo algu 2024.gadā par 40 stundu darba nedēļu, strādājot 5 dienas marta pēdējā nedēļā, aprīļa pirmajā nedēļā un jūnija pēdējā nedēļu. Katrā nedēļā ir jānostrādā arī viena svētku diena (ar dubultu apmaksu).
Tātad par šo 40 stundu darbu darbinieks, kurš strādās martā nopelnīs 200 eiro, tas, kurš strādās nākamajā kalendāra nedēļā aprīlī, – 190,91 eiro, bet jūnijā strādājušais – 210 eiro, lai gan visi būs nostrādājuši vienādu laiku.
Tālāk vienkāršībai apmaksājamais laiks attaisnotās prombūtnes laiks (svētku dienas un pirmssvētku dienu saīsinātās stundas) tiks skaitītas kā nostrādāts par parasto likmi. No tā sekojošie aprēķini nemainās.
Darbinieks 1 strādā janvārī, Darbinieks 2 – aprīlī, Darbinieks 3 – februārī, bet Darbinieks 4 – jūnijā. Svētku dienās nestrādā.
Darbinieka 1 likme par 1 darba stundu ir 3,8043 EUR/h, Darbiniekam 2 – 3,9773 EUR/h, Darbiniekam 3 – 4,1667EUR/h, bet Darbiniekam 4 – 4,375 EUR/h.
Lai saņemtu algā 700 eiro, Darbinieks 1 ir nostrādājis 184 stundas, Darbinieks 2 – 176 stundas, Darbinieks 3 – 168 stundas, bet Darbinieks 4 – tikai 160 stundas.
Tātad, lai nopelnītu tikpat cik Darbinieks 4, Darbinieks 3 ir nostrādājis 1 dienu, Darbinieks 2 – 2 dienas, bet Darbinieks 1 – pilnas 3 darba dienas vairāk (vai par brīvu) nekā Darbinieks 4.
Savukārt “savā” mēnesī nostrādājot 160 stundas, tas ir – tikpat, cik jūnijā ir nostrādājis Darbinieks 4, Darbinieks 3 ar mēneša stundas likmi 4,1667EUR/h algā saņemtu 666,67 EUR (Darbinieks 4 – 33,33 EUR), Darbinieks 2 ar likmi 3,9773 EUR/h – 636,37 (Darbinieks 4 – 63,63 EUR), bet Darbinieks 1 ar likmi 3,8043 EUR/h – tikai 608,69 EUR (Darbinieks 4 – 91,31).
Nevienlīdzība un starpība ir tieši atkarīga no tā sauktās “cietās” algas lieluma – jo lielāka “cietā” alga – jo lielāka būs starpība un nevienlīdzība. Nevienlīdzība dubultojas salīdzinot samaksu par nostrādātu virsstundu un darbu svētku dienā.
Tuvojas atvaļinājumu laiks…
Tā kā straujiem soļiem tuvojas atvaļinājumu sezona, tad Didzis parēķinājiis, kā “cietā” mēnešalga (aprēķiniem izmantota 1000 eiro liela mēnešalga) ietekmē gan atvaļinājuma naudu, gan arī atvaļinājuma mēneša kopējos ienākumus, ja 20 dienu atvaļinājums nenosedz visas mēneša “strādājamās” darba dienas.
Aprēķins brīnišķīgi pamato kādēļ mēnešalga nav taisnīgākais algas risinājums un absolūti neveicina vienlīdzību, jo visus darbiniekus, it sevišķi, ja jānodrošina nepārtraukta darba gaita, vienlaicīgi “izdevīgajos” mēnešos nepalaidīsi un kādam būs jāiet atvaļinājumā arī “neizdevīgajā” mēnesī.
“Domāju, ka lielākā daļa darbinieku par šādu “cietās” algas “blakni” nemaz nezina un, ja arī zina, tad viņiem nav iespēju izvēlēties citus variantus. Manuprāt tikai taisnīgi un loģiski būtu, ja arī atvaļinājumā izmaksājamā vidējā izpeļņa nepamatoti nepasliktinātu vai neuzlabotu darbinieka stāvokli – t.i., ja ņem vērā tikai normālo darba laiku un pamata algu bez piemaksām un prēmijām, tad atvaļinājuma laikā viņa mēneša ienākumi būtu vismaz tādi paši kā strādājot (t.i. mēnešalgas gadījumā – 1000 eiro mēnesī) un vienādi visos mēnešos. Kā redzams aprēķinos, mēnešalgas gadījumā starpība ir no – 79 līdz +54 euro, bet noteiktas stundas likmes gadījumā atšķirības mēneša ienākumos nav. Pēdējā aprēķinā aprēķināju atvaļinājuma naudu ar 1000 eiro prēmiju martā.
Cita starpā, pēc Euro Stat datiem (ir attiecībā uz minimālo), visas valsts līmenī algu, pamatojoties ar nemainīgu stundu likmi, aprēķina gan Vācija, gan Apvienotajā Karalistē un Īrijā, gan Francijā un Nīderlandē kā arī ASV un Serbijā, līdz ar ko manis piedāvātais risinājums nav gluži tikai no mana pirksta izzīsts un es nevaru lepoties ar tā autortiesībām.”
Iespēja situāciju mainīt
Didzis neslēpj – ar šo netaisnību viņš saskāries arī pats savā dzīvē: “Jā, iepriekš strādāju kādai pašvaldībai piederošā kapitālsabiedrībā, kurā mana amata darbiniekiem bija noteikta mēneša alga no kuras aprēķināja mainīgas stundas likmes. Jāatzīstas, ka arī es sākotnēji tam īpaši nepievērsu uzmanību, bet tad kādā brīdī, sīkāk iedziļinoties algas lapiņās rakstītajā sapratu, ka dažādos mēnešos ir dienas, kad es par darba stundu saņemu apmēram pat apmēram 2 eiro vairāk nekā citās līdzīgās dienās citā mēnesī, kad esmu darījis tieši to pašu darbu. Šobrīd tur šiem darbiniekiem ir noteikta nemainīga stundas likme un mēneša darba alga ir atkarīga no nostrādātā laika.”
Didža iniciatīvu Manabalss.lv portālā iespējams atbalstīt ŠEIT.
