“Māršala plāns” Ukrainai: svarīgi ukraiņiem neļaut krist izmisumā un bezcerībā par nākotni 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Paralēli karadarbībai Ukrainā Šveices pilsētā Lugāno vakar sākās un šodien turpinās starptautiskā konference, kurā kaļ plānus Krievijas agresijai pakļautās valsts atjaunošanai pēc kara. Pasākumā piedalās ap 40 valstu dažāda ranga politiķi, tostarp Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, starptautisko organizāciju pārstāvji, kā arī Ukrainas premjers Deniss Šmihals, un ap simts ukraiņu amatpersonu, kas iepazīstina sanākušos ar Ukrainas atjaunošanas prioritātēm un redzējumu.
Praktiski ir runa par jaunu “Māršala plānu”, velkot paralēles ar periodu tūlīt pēc Otrā pasaules kara, kad, pateicoties milzīgiem ASV kapitālieguldījumiem, tika īstenota izpostītās Rietumeiropas atjaunošana, toreiz nosaucot šo projektu ASV valsts sekretāra Džordža Māršala vārdā.
Ilgs darbs
Pasākums notiek stingra drošības režīma apstākļos. Amatpersonas uzsver, ka pulcēšanās Lugāno nav finanšu donoru sanāksme, kaut runa par naudas piesaisti, protams, ir. Reformu un saimnieciskās palīdzības konferenci Ukrainai rietumnieki ieplānoja vēl pirms kara, taču pēc Krievijas uzbrukuma 24. februārī akcentus nācās radikāli pārskatīt.
Tagad mērķis ir izstrādāt ilgtermiņa atjaunošanas stratēģiju, noteikt principus, iezīmēt darbu ceļa karti. “Domāju, šie pūliņi prasīs gadus, ja ne gadu desmitus,” pasākuma ieskaņā vakar atzina Šveices pilnvarotais konferencē Simons Pidū.
Ņemot vērā arī Ukrainas kā Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu, ekonomikas atjaunošanai jānotiek tā, lai reizē valsti sakārtotu atbilstoši ES standartiem. Nav noslēpums, ka praksē ar atjaunošanu varēs sākt nodarboties vien tad, kad vairs nekritīs bumbas.
Vienlaikus atzīts, cik svarīgi jau tagad ukraiņiem radīt pozitīvu perspektīvu, neļaut krist izmisumā un bezcerībā par nākotni. Bet neviens nevar precīzi pateikt ne vajadzīgo summu, ne laika ietvarus, jo karš turpinās un nav zināms, kad beigsies.
Nav arī skaidrs, vai un cik lielā mērā Ukrainai izdosies atgūt Krievijas okupētos apgabalus, īpaši Austrumukrainā. Skaidrs, ka atjaunošanai vajadzēs simtiem miljardu eiro. Varbūt pat triljonu, ja karš turpināsies līdz gada beigām. Kā savā videouzrunā, atklājot forumu, pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš sākumā arī bija plānojis ierasties Lugāno, tomēr drošības apsvērumu un loģistikas grūtību dēļ no tā atteicās, būs nepieciešams “kolosāls darbs”.
“Parādīsim Putinam”
Viena no finansējuma vākšanas shēmām ir jauna fonda dibināšana, par ko varētu gādāt Eiropas Investīciju banka. Cer, ka ES un citas valstis fondā kopumā iemaksās ap 100 miljardu eiro, kas gan ir tikai puse no šobrīd akūti nepieciešamā. Tā būs nauda visu veidu infrastruktūras atjaunošanai, īpaši pilsētās, Ukrainas eksporta atjaunošanai.
Pēc aģentūras “Reuters” iepriekš ziņotā, par īpašā ES un Ukrainas trasta fonda, angliskā saīsinājumā “E-U GTF”, izveides priekšlikumu plānoja paziņot Lugāno konferences pirmās dienas noslēgumā. Priekšlikums gan vēl jāapstiprina EK un ES valstīm. Turklāt Rietumi izvirzīs Kijivai priekšnoteikumus – plašas reformas. Tā kā ir runa par milzu summu ieplūdināšanu valstī, svarīgs elements būs korupcijas apkarošana un valsts “deoligarhizācija”.
Arī Ukrainas atjaunošanas konference, pēc visa spriežot, pati par sevi solās institucionalizēties un pārtapt par gadskārtēju notikumu ar savu biroju un uzraudzības padomi, kas palīdzēs darbu koordinēšanā. Lielbritānija jau paziņojusi, ka 2023. gadā atjaunošanas konferenci rīkos pie sevis.
Londonā bāzēsies arī Ukrainas atjaunošanas institūcijas birojs. Finanšu lietās pieredzējušie briti apsolījuši padomus finanšu sektorā un investīciju piesaistē, kā arī garantēt 1,5 miljardu ASV dolāru kredītu un 120 miljonus dolāru kā atbalstu. “Mēs esam uzņēmuši kursu Ukrainas atbalstam karā un turpināsim būt līderi, atbalstot Ukrainas valdības plānu valsts atjaunošanai un attīstībai,” svētdien šajā sakarā pavēstīja Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa.
Veiksmīga karā sagrautās valsts atjaunošana pierādīs “demokrātijas pārākumu pār autokrātismu” un būs ar milzīgu simbolisko nozīmi. “Tas parādīs Putinam, ka viņa mēģinājumi iznīcināt Ukrainu tikai radījuši vēl spēcīgāku, plaukstošāku un saliedētāku nāciju,” sacīja Trasa.
Četru kara mēnešu laikā Ukrainā:
* Ēkām un infrastruktūrai nodarītais postījums – vismaz 104 miljardi dolāru.
* Pilnībā vai daļēji iznīcināti vai nonākuši okupācijas zonā – vismaz 45 miljoni kvadrātmetru telpu, tostarp 120 tūkstoši dzīvojamo ēku, 256 uzņēmumi, 656 medicīnas iestādes, 1177 izglītības iestādes.
* Kara dēļ Ukrainas ekonomikai jau nodarītie zaudējumi – vairāk nekā 600 miljardi dolāru.
AVOTS: Kijivas Ekonomikas skola
