Marsa kolonizētājiem būs jāēd sienāži – tur būs miljons cilvēku liela kopiena jau tuvāko 100 gadu laikā 33
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
ASV Centrālās Floridas universitātes pētnieki Kevins Kenons un Deniels Brits pauduši, ka pilnībā pašpietiekama vismaz vienu miljonu liela cilvēku kopiena uz Marsa varētu izveidoties nākamo aptuveni 100 gadu laikā. Savā pētījumā pētnieki balstījušies SpaceX līdera Īlona Maska izstrādātajā plānā, kas paredz sākotnēji uz Marsa izsēdināt 100–200 cilvēku, bet pēc tam kolonijas iemītnieku daudzums palielināsies reizi aptuveni divos gados. Piebilsts, ka papildus imigrācijai iedzīvotāju pieaugumu nodrošinās arī bērnu dzimšana jau uz Marsa.
Kenons un Brits apgalvo, ka četrus no pieciem Marsa kolonijai nepieciešamajiem “izejas materiāliem” (enerģija, ūdens, skābeklis un būvmateriāli) varēs pietiekamā daudzumā iegūt uz Marsa. Toties tikpat droši zināms, ka uz Marsa sākotnēji nevarēs iegūt barību. Saistībā ar to pētījuma autori ieteikuši tur audzēt augus, kukaiņus un gaļas lopus strikti izteiktā ģenētiskās modifikācijas virzienā. Augu audzēšana uz vietas daudzkārt piedāvāta arī iepriekš, taču tagad uzsvērts, ka ļoti svarīgi ir audzēt tieši augsta kaloriju satura kultūras. Savukārt speciāla kukaiņu audzēšana pārtikai palielinās kaloriju daudzuma ražošanu uz vienu platības vienību. Piebilsts, ka šim nolūkam vispiemērotākie varētu būt parastie mājas circeņi, kurus, starp citu, jau tagad itin plaši lietojot dažādos graudaugu izstrādājumos.
Tāpat pietiekami bagātīgu barību var iegūt no bioreaktoros izaudzētām šūnām. Tostarp jau tagad esot zināms, ka zivis uz Marsa būšot populārākas par gaļu, kas izaudzēta no šūnām, jo šo kultūru var uzglabāt zemākā temperatūrā – aptuveni 20 °C, savukārt dzīvnieku siltasiņu šūnām nepieciešama vismaz 37 °C temperatūra.
Protams, tas viss izklausās pietiekami aizraujoši. Taču jau tagad ir skaidrs, ka dzīve uz Marsa itin nemaz nebūs tik viegla, kā varētu šķist, pat tajā gadījumā, ja cilvēki izmantos visjaunākos tehnikas progresa sasniegumus. Katrā ziņā Marsa augsnē būs ārkārtīgi sarežģīti izaudzēt augus, jo tur nogulsnēs ļoti lielā daudzumā ir hlorskābes sāļi un citas ķīmiskās vielas. Tāpēc tie paši autori veikuši papildu pētījumu, eksperimentos izmantojot jau sastāva ziņā Marsa realitātei ļoti tuvu augsni. Un viņiem praktiski visi augi ātri iznīka, bet Zemes tārpi tādā augsnē vienkārši nosmaka…
Un vēl vajagot ielāgot arī bioloģiskos faktorus. Itin nemaz nav skaidrs, vai cilvēki iespēs patiešām pietiekami viegli uz Marsa dzemdēt bērnus, jo Marsa pievilkšanas spēks veido tikai 38% no Zemes pievilkšanas spēka. Cilvēka organisms ir piemērojies Zemes apstākļiem, un tajā gadījumā, kad pastāvīgais fiziskais lielums būs divas trešdaļas mazāks par ierasto, var būt dažādi negaidīti sarežģījumi. Savukārt potenciālie Marsa fermeri var saskarties arī ar citām problēmām, piemēram, pilnībā nepazīstamām augu slimībām, kas spēj teju vai acumirklī iznīcināt visu ražu, attiecīgi izraisot badu.
Savulaik Īlona Maska paustā ideja par vismaz viena miljona cilvēku iedzīvošanos uz Marsa, visdrīzāk, nav īstenojama vistuvākajā laikā. Taču jau kļuvusi reālāka, jo NASA īpašā kontroles komisija planētas aizsardzībai nesen nākusi klajā ar jaunām rekomendācijām, kas var novest pie sterilitātes prasību mazināšanas saistībā ar nolaišanos noteiktos Marsa rajonos, kur diezin vai jau pastāv kaut kāda vietējā dzīvība. Un tad, ja cilvēki no Zemes uz Marsa ieradīsies pasažieru lidaparātos un viņu vienīgais nolūks būs tur arī palikt, tad, visdrīzāk, viņi tieši šajās vietās arī apmetīsies.
