Mārrutks: kā saglabāt, lai palīdzētu pret iesnām, klepu, uzlabotu asinsriti. Iesaka Rūta Bērziņa–Bērzīte 0
Vieta, kur mārrutks kādreiz bijis dārzaugs, ir iezīmēta uz visiem laikiem – šo zaļo huligānu no turienes vairs neizdabūt. Labi, jo šim augam piemīt gremošanu veicinoša, diurētiska, pretsāpju un baktericīda iedarbība; kairinot ādu, tas uzlabo asinsriti. Aizvien iecienītāka gan kļūst pulverī sastrādāta, nevis svaigi sasmalcināta un tūlītējai lietošanai sagatavota sakne, kas ir vērtīgāka.
Ja ziemai domātos sakneņus izrok un, viegli piesegtus, noliek pagrabā, vajadzības reizē tos var lietot tāpat kā rudenī. Ēst svaigus. Blendēt. Kaltēt. Smalcināt sulu spiedē, iztecējušo šķidrumu pēc tam pievienojot sausajām izspaidām. Samalt gaļas mašīnā, virs sietiņa uzsienot polietilēna maisiņu, lai asās ēteriskās eļļas nekož acīs. Un sagatavošanas brīdī allaž veselīgi uzraudāt.
* Sakaltētu un pulverizētu, bet labāk svaigi samaltu mārrutka sakni sajauc ar krējumu un, uzziestu uz rupjmaizes, loka iekšā bronhīta laikā. Ja visu nevar pieveikt, atlikušo masu pirms gulētiešanas uzsmērē uz krūtīm, pārsedz ar plēvīti un siltu drānu – pretklepus komprese.
Ja gadījies saķert iesnas, ar mārrutku pulvera un ūdens maisījumu vajag izskalot kaklu, pēc tam pulveri iešņaukt degunā, bet kaltēto saknes gabaliņu pakošļāt. Beigās uzdzert mārrutku tēju ar medu.
* Iztīra no asakām kūpinātu mencu, pievieno daudz sīpolu un mārrutku, visu iecilā stingri sakultā saldajā krējumā – pikanta delikatese maizīšu gatavošanai.
Iesaka Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem
