Markuss Riva kopā ar ekspertiem skolās skaidros, kā nekļūt par upuri internetā 0
90% Latvijas vecāku uztrauc, ka viņu bērnu kāds varētu emocionāli pazemot internetā. Tajā pašā laikā katrs trešais atzīst, ka viņa zināšanas par kibermobingu nav apmierinošas – vecāki nav informēti par tā izpausmes formām un sekām, liecina aptaujas dati*. Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu bērnu un pusaudžu vidū, mobilo sakaru operators BITE, sadarbojoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju un Latvijas Drošāka interneta centru, uzsāk iniciatīvu “Iekod pirkstā!”.
“Mobilo ierīču nozīme cilvēku ikdienā aizvien palielinās, tāpēc ir būtiski, lai tās tiek lietotas atbildīgi, tā veicinot cieņpilnas attiecības starp lietotājiem, bet īpaši – starp dažādu vecumu bērniem. Piemēram, lai nepateiktu ko lieku vai aizvainojošu reālajā dzīvē, mums bieži nākas “iekost mēlē”. Lai nepateiktu ko lieku vai aizvainojošu virtuālajā dzīvē, mums nākas “iekost pirktā” – tajā pašā, ar kuru spiežam “sūtīt” vai “apstiprināt” pogu. Tieši tāpēc esam uzsākuši iniciatīvu “Iekod pirkstā!”, kuras ietvaros pievērsīsim sabiedrības uzmanību kibermobingam, jo apturēt to varam tikai kopīgiem spēkiem,” saka Kaspars Buls, BITES vadītājs.
Kibermobinga aktualitāti apstiprina arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra dati. Pērn šī centra Uzticības tālrunis ir saņēmis 841 zvanu par jautājumiem, kas saistīti ar drošību internetā. Katrs piektais no tiem bija par kibermobingu.
Jautājumus, kā labāk rīkoties kibermobinga situācijās, kā arī palīdzības lūgumus atrisināt šādas situācijas, regulāri saņem arī Latvijas Drošāka interneta centrs. Tā vadītāja Maija Katkovska norāda, ka ik nedēļu tiek reģistrēti divi līdz trīs kibermobinga gadījumi, kuru risināšanā tiek iesaistīta konkrētā sociālā tīkla administrācija un pat Valsts policija.
Kibermobinga raksturīgākā izpausme ir nežēlīgi, personu aizskaroši teksti, foto, video, kas mērķtiecīgi tiek izplatīti digitālajā vidē, piemēram, sociālajos tīklos vai dažādās savstarpējās saziņas vietņu grupās, parādot upuri divdomīgās un neērtās situācijās.
Pats upuris nereti tiek izslēgts no konkrētas sarakstes, kamēr citi tajā turpina viņu pazemot.
Tieši kibermobinga izpausmes formas ir lieta, kas, domājot par šo tēmu, uztrauc lielāko daļu jeb 84% aptaujāto vecāku. Daudzus (80%) satrauc arī bērnu un pusaudžu vidū valdošais uzskats, ka virtuālā vidē iespējams darīt visu, nesaņemot par to sodu. Savukārt katrs otrais ir noraizējies par sabiedrības, jo īpaši vecāku un pedagogu, vienaldzīgo attieksmi kibermobinga situācijās, uzskatot, ka tā ir normāla bērnu un pusaudžu savstarpējo attiecību izpausme (56%), un sabiedrības nepietiekamās zināšanas par kibermobingu (49%).
“Jāatzīst, ka pieaugušie patiešām bieži nezina, kas ir kibermobings, kā tas izpaužas, kā to atpazīt un kā rīkoties, ja bērns ir kļuvis par tā upuri vai varmāku. Tāpat vecāki parasti neseko līdzi, kādas mobilās lietotnes, sociālos tīklus un interneta platformas ikdienā izmanto viņu bērni. Taču tā ir mūsu, pieaugušo, atbildība pasargāt bērnus – preventīvi izglītot viņus, spēt laicīgi identificēt problēmas un novērst tās. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi, kurus sociālos tīklus bērni un pusaudži izmanto, izpētīt to drošības un ziņošanas iespējas un laicīgi reaģēt problēmu gadījumā,” norāda M. Katkovska.
Eksperti ir vienisprātis – kibermobinga izplatību veicina arī tas, kā šodien savā starpā komunicējam. Bērni vecumā no 8 līdz 16 gadiem ir dēvējami par tā dēvēto digitālo paaudzi, kurai ir ierobežota pieredzes komunikācijā ārpus virtuālās vides.
“Cilvēku savstarpējā saziņa, attīstoties modernajām tehnoloģijām, ir ļoti mainījusies. Mēs daudz mazāk sarunājamies reālajā vidē, jo virtuālajā vidē to darīt ir daudz ērtāk, ātrāk un vienkāršāk,” uzsver Zanda Rubene, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un mākslas profesore.
Kibermobingu jeb emocionālo pazemošanu internetā, atšķirībā no citām vardarbības formām bērnu un pusaudžu vidū, var izvērst 24 stundas diennaktī. Tāpēc ir svarīgi preventīvi strādāt ar visām vardarbības ciklā iekļautajām pusēm.
“Bērnam vai pusaudzim, kurš tiek pakļauts kibermobingam, reizēm pat nav vietas, kur paslēpties, jo arī naktīs var saņemt ziņas vai zvanus. Tāpat sociālajos tīklos un citās interneta vietnēs var tikt publicētas upurim neglaimojošas fotogrāfijas un video. Emocionālās pazemošanas internetā mazināšana ir darbs ar varmāku, upuri un arī klusējošo vairākumu, piemēram, bērniem, kuri ikdienā redz notiekošo, bet neko nedara, jo paši baidās kļūt par upuriem,” stāsta Gunita Kleinberga, bērnu un pusaudžu psiholoģe.
Iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros Latvijas skolās tiks organizēta Kiberdiena, kuru veidos izglītojošas kibermobinga tēmai veltītas aktivitātes gan skolēniem, gan viņu vecākiem un pedagogiem. Ekspertu komanda, kuru veido psihologi, Valsts policijas pārstāvji, tehnoloģiju speciālisti, Rīgas improvizācijas teātra aktieri un kibersargi – radio ētera personība un dīdžejs Toms Grēviņš, TV personība Lelde Ceriņa un mūziķis Markuss Riva -, skaidros: kas ir kibermobings, kā tas izpaužas, kā rīkoties, ja bērns ir emocionālās pazemošanas internetā upuris vai agresors, kā arī – kā lietot internetu un mobilās ierīces atbildīgi u.tml.
Pirmā Kiberdiena norisināsies jau šā gada 27.septembrī Valmieras Viestura vidusskolā. Šogad iniciatīvas “Iekod pirkstā!” aktivitātes plānots arī Alūksnes, Jelgavas, Jēkabpils un Liepājas skolās.
*Aptauju veica BITE sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tā īstenota 2018. gada septembrī, aptaujājot 700 Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir bērni vecumā no 8-16 gadiem.
