Markus Riva: “Skolas laikā mani apcēla, jo biju apaļīgs un ne vienmēr varēju izpildīt visus vingrinājumus sportā” 0
87% Rīgas skolēnu vecāku atzīst, ka šobrīd bērnu un pusaudžu vidū ļoti aktuāla problēma ir kibermobings jeb emocionālā pazemošana internetā, liecina aptaujas dati*. Mobilo sakaru operators BITE turpina pērn aizsākto iniciatīvu “Iekod pirkstā!”. Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī sniegtu padomus, kā rīkoties, saskaroties ar kibermobinga situācijām, šonedēļ iniciatīvas eksperti organizēja Kiberdienu Rīgas Hanzas vidusskolā.
Kibermobinga aktualitāti apliecina arī statistikas dati: Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Uzticības tālrunis pērn saņēma aptuveni 200 ziņojumus par vardarbības gadījumiem interneta vidē, savukārt Latvijas Drošāka interneta centrs (LDIC) ik dienas saņem 1-2 šādus ziņojumus. Tomēr eksperti norāda, ka šādu gadījumu ir daudz vairāk, jo par tiem bieži netiek ziņots.
Piemēram, aptaujas dati liecina, ka 71% aptaujāto vecāku nezinātu, kā rīkoties, ja viņu bērnus skartu kibermobings. Pie kam, katrs otrais uzskata, ka arī izglītības iestādēs par šo tēmu runā maz.
“Pieaugušie nepazinās, ka kibermobinga situācijas var izraisīt pat šķietami nevainīgs joks!”
“Jāatzīst, ka ne tikai mācību iestādēs, bet sabiedrībā kopumā zināšanas par kibermobingu nav pietiekamas. Piemēram, daudzi skolēni, kā arī pieaugušie īsti neapzinās, ka nopietnas kibermobinga situācijas var izraisīt pat šķietami nevainīgs joks internetā. Tāpat līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvijas skolās kibermobinga situācijas tiek piedzīvotas regulāri. Ņemot vērā, ka kibermbingu, atšķirībā no citām jauniešu vardarbības formām, var izvērst 24 stundas diennaktī, kā arī novērtējot skolu lielo interesi runāt par šo tēmu, šogad turpināsim pērn aizsākto iniciatīvu “Iekod pirkstā!”, organizējot gan Kiberdienu dažādās Latvijas skolās, gan arī citas aktivitātes,” atklāj BITES sabiedrisko attiecību vadītāja Karīna Javtušenko.
Viņa piebilst, ka Latvijas skolās biežāk izplatīti ir kibermobinga gadījumi, kad bērns regulāri saņem rupjus un aizvainojošus komentārus dažādās saziņas platformās vai tiek izslēgts no klases kopīgās sarakstes saziņas platformā “WhatsApp”, kur klasesbiedri turpina viņu izsmiet. Taču ir arī situācijas, kad bērnu izsmiešana notiek sociālajos tīklos, sūtot viņam aizvainojošas īsziņas u.tml., kā arī situācijas, kad bērns tiek nofotografēts vai nofilmēts neērtās situācijās, pašam to nereti pat nenojaušot, bet šie video un foto faili pēcāk tiek izplatīti interneta vidē u.tml.
Mobilo ierīču nozīme mūsu ikdienā aizvien palielinās, tāpēc ir būtiski, lai tās tiek lietotas atbildīgi, tā veicinot cieņpilnas attiecības starp lietotājiem, bet īpaši – starp dažādu vecumu bērniem. Tāpēc Rīgas Hanzas vidusskolas skolēniem Kiberdienas pasākuma ietvaros bija iespēja iesaistīties vairākās izglītojošas aktivitātēs. Īpaši lielu interesi skolēnos – kā mazāko klašu, tā arī 8. un 9. klašu audzēkņos – raisīja gan mūziķa Marka Rivas un citu iniciatīvas kibersargu pieredzes stāsti, gan izglītojoši izklaidējošā improvizācijas teātra aktieru aktivitāte, kuras laikā tika atspoguļotas tipiskākās kibermobinga situācijas, liekot skolēniem iejusties upura, varmākas un klusējošā vairākuma lomās.
“Kibermobings šodien skar arī mani!”
Kā sarunā ar skolēniem atklāja mūziķis Markus Riva, skolas laikā vienaudži viņu bieži apcēla, jo puisis bija nedaudz apaļīgs un ne vienmēr varēja izpildīt visus vingrinājumus sporta stundās. Atskatoties atpakaļ pagātnē, mūziķis gribētu, lai viņam tolaik būtu bijis vienalga, ko domā skolasbiedri, jo piedzīvotie aizvainojumi bija emocionāli ļoti sāpīgi. Tieši šo taktiku – ignorēt pāridarījumus, viņš piekopj šobrīd, kad ar mobingu jeb emocionālo vardarbību saskaras interneta vidē.
“Diemžēl kibermobings šodien skar arī mani un ar to visbiežāk sastopos sociālajos tīklos. Iepriekš esmu gan atklājis viltus “Instagram” profilu, kas izveidots ar manu vārdu, gan publicētas izķēmotas manas bildes. Esmu arī sastapies ar virkni nejauku komentāru. Lai mazinātu kibermobingu, pats ievēroju vairākus “baušļus” un iesaku to darīt arī citiem. Pirmkārt, neuzticieties cilvēkiem internetā. Otrkārt, “iekodiet pirkstā”, pirms rakstiet kaut ko internetā. Treškārt, nekautrējieties meklēt palīdzību, ja tāda nepieciešama!” tā Markus Riva.
“Svarīgi situācijas risināšanā iesaistīt pieaugušos!”
Arī Latvijas Drošāka interneta centra vēstnese Sandra Magrina uzsver, ka bērniem ir ne vien atbildīgi jāizvērtē, kādu informāciju publicēt virtuālajā vidē, bet arī jāiemācās atpazīt kibermobinga situācijas un pareizi rīkoties, saskaroties ar tām: “Ir svarīgi arī neatbildēt uz varmākas ziņām un komentāriem. Ir svarīgi nepalikt vienaldzīgam un iesaistīt kibermobinga situāciju risināšanā pieaugušos – vecākus, pedagogus, neatkarīgi no tā, vai ar šīm situācijām esi saskāries pats vai arī emocionālā pazemošana internetā tiek vērsta pret tavu draugu, skolasbiedru u.tml. Tāpat būtiski saglabāt pierādījumus – ekrānuzņēmumus, kuros redzamas varmākas aktivitātes.”
Tāpēc, piedaloties kopīgā foto aktivitātē, bērni simboliski pauda apņemšanos ikdienā ievērot “Kibermobinga baušļus”, kuru pamatā ir gan cieņpilnas savstarpējās attiecības, gan rīcība, saskaroties ar kibermobinga situācijām.
Lai gan vairums respondentu atzīst, ka viņus kibermobinga kontekstā visvairāk uztrauc tā izpausmes formas, 81% aptaujāto vecāku Rīgā norāda, ka satraucošs ir arī bērnu un pusaudžu vidū valdošais uzskats, ka virtuālajā pasaulē var darīt visu, par to nesaņemot sodu. Tāpat 56% atklāj, ka viņiem nav pieņemama sabiedrības, jo īpaši vecāku un pedagogu, vienaldzība pret šādiem gadījumiem, piemēram, uzskats, ka kibermobings ir normāla bērnu un pusaudžu savstarpējo attiecību izpausme.
Eksperti norāda, ka pieaugušajiem ir ļoti nozīmīga loma kibermobinga mazināšanā, tāpēc rīt, 26.martā, Kiberdienas ietvaros Rīgas Hanzas vidusskolā notiks arī izglītojoša saruna par emocionālo vardarbību interneta vidē bērnu vecākiem un pedagogiem, piedaloties LDIC vadītājai Maijai Katkovskai, bērnu un pusaudžu psiholoģei Gunitai Kleinbergai, kā arī Valsts policijas pārstāvim.
Ņemot vērā to, ka kibermobinga mazināšanā būtiski iesaistīties katru dienu, iniciatīvas eksperti kopā ar kibersargiem ir sagatavojuši skolēniem “Kibermobinga baušļus”, kas jāņem vērā, lai mazinātu kibermobingu:
# Es domāju, pirms sūtu un publicēju internetā!
# Es ziņoju par kibermobingu – vecākiem, pedagogiem, vietnē Drošsinternets.lv, mobilajā aplikācijā “Drošs Internets” vai zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas Uzticības tālruni 116111!
# Es rūpīgi glabāju savas paroles!
# Tiklīdz ieraugu riebīgu komentāru vai ziņu, es bloķēju vai ziņoju par agresīvo komentētāju!
# Es neatbildu uz riebīgām ziņām, lai neprovocētu agresoru un, aizstāvot sevi, netīšām nekļūtu par tādu!
# Es saglabāju kibermobinga pierādījumus – fotogrāfijas, ekrānšāviņus u.c.!
# Es neesmu vienaldzīgs, ja manu draugu vai skolas biedru ir skāris kibermobings!
*Aptauju veica BITE sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tā īstenota 2018. gadā, aptaujājot 700 Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir bērni vecumā no 8-16 gadiem.
Par iniciatīvu:
Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu bērnu un pusaudžu vidū, mobilo sakaru operators BITE, sadarbojoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju, Latvijas Drošāka interneta centru, psihologiem, tehnoloģiju un komunikācijas ekspertiem šoruden uzsāka iniciatīvu “Iekod pirkstā!”. Tās ietvaros visā Latvijā tiek īstenotas dažādas informatīvi izglītojošas aktivitātes, skaidrojot gan skolēniem, gan viņu vecākiem un pedagogiem, kas ir kibermobings, kā to atpazīt un kā ar to cīnīties.
