Nīderlandieši izvēlas stabilitāti, pēctecību un pieredzi: Marks Rite turpina uzvaras gājienu 0
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nīderlandē parlamenta vēlēšanās, kas notika no pirmdienas līdz trešdienai, kā jau tika prognozēts, uzvarēja pašreizējā premjerministra Marka Rites vadītā centriski labējā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD).
Sākotnējie rezultāti liecina, ka premjera partija saņēmusi aptuveni ceturto daļu balsu, kas tai dotu 36 vietas parlamentā, kurā kopā ir 150 deputāti.
Šī ir jau ceturtā reize pēc kārtas, kad VVD saņem lielāko balsu skaitu parlamenta vēlēšanās, kuru rezultāti ļauj spriest, ka Rite vadīs arī nākamo Nīderlandes valdību.
Liberāļu vadītāja uzdejo uz galda
Otrajā vietā vēlēšanās ierindojusies liberālā partija “Demokrāti 66” (D66), kas varētu būt ieguvusi 24 vietas. Partijai tik labs sniegums bija nedaudz negaidīts, tāpēc tās vadītāja pat atļāvās uzdejot uz galda partijas mītnē.
Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV) ierindojusies trešajā vietā ar 17 mandātiem un sola būt “spēcīga opozīcija”. Kristīgie demokrāti (CDA) izcīnījuši 15 vietas, vēsta Nīderlandes sabiedriskā raidorganizācija NOS.
Jaunajā parlamentā varētu būt iekļuvušas 17 partijas no pavisam 37, kuras sacentās vēlēšanās. Vēlēšanu lielākās zaudētājas bija Nīderlandes kreisā spārna partijas.
Tradicionāli ietekmīgā Darba partija jau otrās parlamenta vēlēšanas pēc kārtas aizvadījusi ļoti neveiksmīgi un varētu būt ieguvusi deviņus mandātus. Lai gan valstī ir Covid-19 ierobežojumi, vēlēšanās piedalījās balsstiesīgo iedzīvotāju rekordskaits – 82,6%.
Analītiķi atzīmē, ka sadrumstalotais parlaments var apgrūtināt nākamās valdības izveidi. Pēc iepriekšējām vēlēšanām 2017. gadā pagāja 225 dienas, līdz Ritem izdevās izveidot savu trešo ministru kabinetu.
“Nīderlandes vēlētāji ir izteikuši manai partijai pārliecinošu uzticību,” paziņojis Rite. “Ne viss pēdējos 10 gados ir gājis labi,” atzina 54 gadus vecais premjers, tomēr uzsvēra, ka viņam ir “enerģija vēl 10 gadiem”.
Viņš norādīja, ka koalīcija kopā ar D66 “būtu acīmredzama”. Nīderlandē šobrīd valdošo koalīciju veido Rites vadītā VVD, CDA, D66 un nelielā partija “Kristīgā savienība”.
“Teflona Marks” izkļūst no skandāliem sveikā
Pandēmijas apstākļos vēlēšanas notika trīs dienas. Pirmajās divās dienās noteiktos vēlēšanu iecirkņos balsot tika aicināti paaugstināto riska grupu vēlētāji. 70 gadu slieksni sasniegušie vēlētāji drīkstēja balsot pa pastu.
Trešdien, kas bija galvenā vēlēšanu diena, tika atvērts lielāks skaits vēlēšanu iecirkņu. Amsterdamā konferenču centrā tika ierīkots iecirknis, kurā autobraucēji varēja nobalsot, neatstājot savas mašīnas.
Valstī no 21.00 līdz 4.30 ieviesta komandantstunda, tomēr uz trim vēlēšanu dienām tajā tika izdarīti izņēmumi. Vēlēšanas lielā mērā bija referendums par valdības spēju tikt galā ar koronavīrusu.
Politikas vērotāji norāda, ka VVD panākumi slēpjas vēlētāju vēlmē pēc stabilitātes pandēmijas apstākļos, lai arī Rites darbība krīzes risināšanā nav vērtējama tikai pozitīvi.
Nīderlandē, kur ir vairāk nekā 17 miljoni iedzīvotāju, no Covid-19 ir miruši vairāk nekā 16 000 cilvēku.
Nīderlande bija pēdējā valsts Eiropas Savienībā, kas janvāra sākumā sāka vakcināciju pret Covid-19, turklāt vakcinācija uz priekšu virzījusies lēni. Janvārī valstī ieviestā komandantstunda izraisīja pēdējās desmitgadēs lielākos nemierus Nīderlandē.
Janvārī Rites valdība atkāpās saistībā ar bērnu pabalstu skandālu, kurā tūkstošiem vecāku tika nepamatoti apsūdzēti par krāpšanu. Nodokļu dienests no 2013. līdz 2019. gadam centās atgūt bērnu pabalstos samaksāto naudu no tūkstošiem vecāku bez jebkādiem pierādījumiem, ka krāpšana patiešām notikusi.
Valdība ir atvainojusies un kompensācijās skandāla upuriem atvēlējusi 500 miljonus eiro. Skandāls novājināja arī Rites oponentus. No amata atkāpās opozīcijā esošās Darba partijas līderis Lodeveiks Ashers, kurš bija sociālo lietu ministrs Rites otrajā valdībā.
Pats premjers tikmēr no skandāla izgāja neskarts, uzņemoties pagaidu valdības vadīšanu. Pateicoties spējai izkļūt no skandāliem sveikā, premjers ir iemantojis iesauku “Teflona Marks”.
Premjers ir saglabājis vienkāršību
“Bērnu pabalstu skandāls nav noskaņojis vēlētājus nebalsot par Riti,” intervijā raidorganizācijai “Deutsche Welle” norādīja Amsterdamas Universitātes politiskās komunikācijas profesore Marikena van der Veldena.
“Pārliecinošs iedzīvotāju vairākums ir noskaņots pozitīvi pret Riti arī tad, ja viņi nebalso par viņu,” sacīja profesore. Nesenā aptaujā 77% aptaujāto atbalstīja premjera politiku Covid-19 jautājumā.
Aptaujā arī noskaidrots, ka koronavīrusa apkarošana vēlētāju ieskatā bija svarīgākais jautājums šajās vēlēšanās. Pandēmija otrajā plānā ir atstājusi jautājumus, kas citkārt saņemtu lielāku uzmanību, tostarp imigrāciju, klimata aizsardzību un ekonomiku.
Premjers arī spējis izmantot situāciju, kad aģitācijas pasākumi klātienē bija ierobežoti un visa darbība notika televīzijā vai sociālajos medijos. Šādos apstākļos premjers ir spējis prasmīgi izmantot Covid-19 preses brīfingus sabiedrības informēšanai.
Desmit gados valdības vadītāja amatā Rite nav kļuvis augstprātīgs un saglabājis cilvēcisku vienkāršību. Viņš bieži dodas uz savu biroju ar divriteni, tērpies ikdienas apģērbā.
Kāds nesens videoieraksts liecina, ka viņam nejauši gadījies izliet kafiju biroja priekštelpā, taču premjers veikli visu sakopis vēl pirms apkopējas ierašanās. Ja viņam jāsteidzas, viņš lieto 20 gadus vecu automobili “Saab”, kas stāv uz ielas pie viņa dzīvokļa Hāgā.
