VIDEO. Marks Zakerbergs atzīstas: “Meta” pakļāvās Baidena administrācijas spiedienam cenzēt saturu 65
Marks Zakerbergs izteicis nožēlu par to, ka “Meta” piekāpās Baidena administrācijas spiedienam cenzēt saturu, vēstulē norādot, ka šāda iejaukšanās bija “nepareiza”, un viņš apņemas pretoties tam, ja tas atkārtotos, vēsta “Politico”.
“Meta” izpilddirektors pirmdien vēstulē, kas adresēta Pārstāvju palātas tiesu komitejai, pauda savas sūdzības, reaģējot uz tās izmeklēšanu par satura regulēšanu tiešsaistes platformās. Zakerbergs izklāstīja, kā augstākās administrācijas amatpersonas izmantoja uzņēmumu, lai cenzētu noteiktus ierakstus par Covid-19, tostarp humoru un satīru, un “izrādīja lielu neapmierinātību”, kad sociālo mediju platforma tam pretojās.
“Es uzskatu, ka valdības izdarītais spiediens bija nepareizs, un nožēloju, ka mēs nebijām atklātāki par šo situāciju,” rakstīja Zakerbergs. “Es stingri ticu, ka mums nevajadzētu pakļauties spiedienam no jebkuras administrācijas un mainīt mūsu satura standartus, un mēs esam gatavi pretoties, ja kaut kas līdzīgs notiks atkal.”
Zakerbergs arī izteica nožēlu par “New York Post” atspoguļotās informācijas par Hanteru Baidenu slēpšanu pirms 2020. gada vēlēšanām, kas, pēc FIB brīdinājuma, varēja būt daļa no Krievijas dezinformācijas kampaņas.
“Tagad ir skaidrs, ka šie ziņojumi nebija Krievijas dezinformācija, un, raugoties retrospektīvi, mēs nebūtu to stāstu ierobežojuši,” viņš rakstīja.
Komitejas republikāņi, kurus vadīja Ohaio pārstāvis Džims Džordans, dalījās ar šo vēstuli vairākos ierakstos platformā “X”, raksturojot to kā “lielu uzvaru vārda brīvībai”.
Baltais nams sniedza paziņojumu, aizstāvot administrācijas pieeju Covid-19 informācijai.
“Pandēmijas laikā šī administrācija mudināja rīkoties atbildīgi, lai aizsargātu sabiedrības veselību un drošību,” teikts paziņojumā. “Mēs vienmēr esam skaidri norādījuši, ka uzskatām, ka tehnoloģiju uzņēmumiem un citiem privātajiem dalībniekiem ir jāņem vērā viņu rīcības ietekme uz Amerikas sabiedrību, vienlaikus pieņemot neatkarīgus lēmumus par izplatīto informāciju.”
Šī vēstule ir jaunākais pavērsiens ilgstošajā Vašingtonas strīdā par sociālo mediju uzņēmumu lomu konservatīvam saturam nelabvēlīgas informācijas ierobežošanā.
Kad Īlons Masks 2022. gada beigās iegādājās “Twitter” (tagad “X”), pārvēršot platformu par “vārda brīvības” patvērumu un atjaunojot daudzus aizliegtus konservatīvos kontus, Zakerbergs kļuva par īpašu Džima Džordana kritikas mērķi.
Tāpat kā daudzi citi labējie, Džordans apgalvoja, ka Baidena administrācija nepamatoti izdarīja spiedienu uz sociālo mediju platformām, lai tās izdzēstu saturu, kas saistīts ar tēmām, sākot no Covid-19 līdz Hantera Baidena klēpjdatoram.
Džordans pieprasīja no “Meta” plašus iekšējās saziņas ierakstus un draudēja izsaukt tehnoloģiju magnātu uz kongresa uzklausīšanu par necieņu, taču pēdējā brīdī viņš mazināja spriedzi, paziņojot, ka “Meta” ir iesniegusi pieprasītos dokumentus.
Zakerbergs arī paziņoja, ka neatkārtos iepriekšējā prezidenta vēlēšanu ciklā veiktās iemaksas vēlēšanu infrastruktūras finansēšanai. Viņš uzsvēra, ka, lai gan šīs iemaksas bija domātas kā neitrālas, daži cilvēki tās tomēr uztvēra kā labvēlīgas vienai vai otrai partijai.
“Mans mērķis ir palikt neitrālam un nepiedalīties, vai pat neradīt iespaidu, ka piedalos,” viņš teica. “Tāpēc es neplānoju veikt līdzīgus ieguldījumus šajā ciklā.”
🔥🚨BREAKING NEWS: Mark Zuckerberg the founder of Meta, formally known as Facebook and Instagram admits he regrets working with the Biden-Harris administration by censoring information online during the Covid era
In a letter to Chairman Jim Jordan and the House Judiciary… pic.twitter.com/fxeTduqbtt
— Dom Lucre | Breaker of Narratives (@dom_lucre) August 27, 2024
