Ar smaržām, gaismām un mūziku 4
Lai pircēji veikalā izjustu arvien lielāku komfortu un vēlmi iepirkties, kā arī atgriezties konkrētajā veikalā vēl un vēl, kaujā tiek laisti tādi spēcīgi trumpji kā smarža, gaisma un mūzika. – Pēdējā laikā ļoti moderni izmantot sintētiskos aromātus, piemēram, kafijas, tikko ceptu smalkmaizīšu, augļu, ziedu un vairākus citus. Jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēks ožu spēj vismazāk kontrolēt ar prātu. Ja reklāmas tekstu spējam analizēt, tad smarža analizēšanai nepadodas, tā uz mums iedarbojas, – skaidro lektore.
Pie ventilācijas lūkām speciāli stiprina sintētisko smaržu izsmidzinātājus, kas attiecīgajā tirdzniecības zāles sektorā izsmidzina atbilstošu aromātu. Piemēram, viens no degvielas uzpildes stacijas tīkliem pircēju pievilināšanai izmanto kafijas smaržu. Šķiet – tur jau tāpat smaržotu pēc kafijas, jo tiek tirgots uzmundrinošais dzēriens, tomēr kafijas automāts nespēj visu telpu piepildīt ar intensīvu kafijas aromātu.
Piemēram, apavu veikalā izsmidzina ādas smaržu, lai pircējiem šķistu, ka tiek piedāvāti kvalitatīvi apavi no dabīgās ādas. Audumu veikalos – aromātus, kas saistās ar kvalitatīvu un patīkamu izstrādājumu. – Latvijā jau ir firmas, kas piedāvā šos sintētiskos aromātus, – zina teikt speciāliste.
Nākamais mārketinga triks, ko izmanto pircēju pievilināšanai, ir apgaismojums. Piemēram, virs augļiem vienmēr būs zilgana jeb tā sauktā aukstā gaisma, jo tajā augļi izskatās svaigāki. Prece nav nekvalitatīva, saka Iveta Liniņa, bet to vēlas padarīt vēl kārdinošāku.
Arī uz piena produktiem raida vēso gaismu, bet uz plauktiem, kur atrodas tēja, kafija, arī apģērbs, novirza silto gaismu, kas asociējas ar omulību un mājīgumu. Savukārt gaļas nodaļas vitrīnu izgaismo tā, lai tajā saliktā prece izskatītos apetītelīgi sārta. Pārnesot pirkumu mājās, ieraugām, ka maltā gaļa ir pelēcīga, nevis sārta. Var teikt, ka katrai preču grupai ir sava apgaismojuma nots.
Pircēju noturēšanai un labsajūtas radīšanai lielveikali izmanto arī mūziku. Piemēram, dienas vidū, kad veikalā ir minimāla pircēju plūsma, skan mierīga mūzika. Tādējādi pircēji tiek rosināti ilgāk uzkavēties veikalā, radot noskaņu, ka tur ir tik relaksējoši un omulīgi. Taču sastrēguma stundās (sešos, septiņos, astoņos vakarā) liek ritmisku mūziku, lai cilvēks ātrāk izdarītu izvēli, iepirktos un pamestu veikalu, atbrīvojot vietu jauniem pircējiem.
Iveta Liniņa uzsver – pamatojoties uz pētījumiem, lielveikaliem piesaistīt jaunus pircējus izmaksā 5–10 reizes dārgāk nekā preces pārdot jau esošajiem pircējiem, turklāt esošais pircējs iztērē par 67% vairāk naudas nekā jaunais. Tāpēc lielveikali ne tikai dara visu, lai pārdotu vairāk, bet arī dara visu, lai pircējs justos apmierināts un kļūtu uzņēmumam lojāls.
