Mariss Jansons šodien īstenos sapni 0
“Man jau sen bija sapnis muzicēt kopā ar Raimondu Paulu,” sacījis pasaulslavenais maestro diriģents Mariss Jansons. Šodien, 16. septembrī, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) 90. gadu jubilejas koncertcikla pirmajā koncertā Lielajā ģildē šis sapnis īstenosies.
Saskaņā ar LNSO ilggadējā obojista un orķestra vēstures pētnieka Elmāra Zemoviča ierosinājumu par LNSO dzimšanas dienu pieņemts uzskatīt 1926. gada 5. septembri, kad Latvijas Radiofona studijā notiek jaunveidotā orķestra pirmais koncerts Arvīda Pārupa vadībā. Toreiz orķestris uzstājās 14 mūziķu sastāvā. Par godu jubilejai LNSO laidis klajā izdevumu “LNSO – 90. Personības. Fakti. Sarunas”, kurā īsi aplūkota orķestra vēsture un tā kādreizējie diriģenti. Kā teic LNSO direktore Indra Lūkina, grāmata atklās arī notikumus, kas saistīti ar Arvīdu Jansonu un viņa dēlu, pasaulē pazīstamo latviešu diriģentu Marisu Jansonu. Savukārt sadarbībā ar ASV skaņu ierakstu namu “Odradek Records” nācis klajā disks “The Bells”, kurā LNSO Andra Pogas vadībā atskaņo Sergeja Rahmaņinova kantāti “Zvani”, piedaloties solistiem un korim “Latvija”, un “Rapsodiju par Paganīni tēmu”, kur solists ir Vestards Šimkus.
Bet šovakar Marisa Jansona vadītā koncerta pirmajā daļā skanēs Hektora Berlioza “Fantastiskā simfonija”, savukārt otrajā daļā patlaban Minhenē strādājošais un Sanktpēterburgā dzīvojošais maestro īstenos senseno sapni muzicēt vienā koncertprogrammā ar Raimondu Paulu. Komponistam atkal iejūtoties pianista ampluā, skanēs Džordža Gēršvina “Rapsodija blūza stilā” un Raimonda Paula “Svītas klavierēm un orķestrim”. “Kad skaistā vasarā nācās vingrināties rapsodijās, Jansonu atcerējos ar ne visai labu vārdu,” sev raksturīgā stilā pajokoja Pauls.
“Raimonds Pauls ir pasaules līmeņa komponists, un Latvija ar viņu patiesi var lepoties,” bez jebkāda patosa teica Mariss Jansons. “Viena no Raimonda Paula mūzikas lielākajām vērtībām ir melodiskums, kurš pa spēkam tikai īsti talantīgiem skaņražiem.”
LNSO patronese Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dzīvesbiedre Iveta Vējone pastāstīja par LNSO fonda ideju uz maestro Jansona ģenerālmēģinājumiem ar LNSO atvest sešsimt mūzikas skolu audzēkņus no visas Latvijas, kuriem pēc tam būs arī ekskursija pa Rīgas pili. Mariss Jansons atzina, ka tā ir lieliska ideja, jo visā pasaulē ir problēma ar jauniešu ieinteresēšanu akadēmiskajā mūzikā.
Jautāts par diriģenta radošā mūža ilgtspēju, Mariss Jansons atjokoja, ka 65 gadu vecumā pensijā iet ierēdņi un orķestranti, bet diriģentus bieži vien no skatuves nonesot… Rietumos akadēmiskajā mūzikā valdot nežēlīga konkurence. “Tev jābūt augstākajā līmenī ikvienā koncertā, jo gan publika, gan kritika pamana pat vismazākās atlaides,” aizkulises pavēra M. Jansons. Diriģentiem ar orķestri ir noslēgts līgums, pēc kura beigām var būt visādi – orķestris var arī vairs nevēlēties sadarboties ar diriģentu, un var gadīties arī tā, ka atkāpjas mākslinieciskais vadītājs. “Es gan ne no viena orķestra vēl kurvīti neesmu saņēmis,” piebilda M. Jansons. Patlaban viņš ir Bavārijas Radio simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs, ar kuru līgums noslēgts līdz 2021. gadam.
M. Jansonam esot mazliet žēl, ka tik maz iznācis šajos gados muzicēt kopā arī ar LNSO, kura sniegums pēc pēdējās tikšanās, viņaprāt, esot audzis. LNSO direktore Indra Lūkina neslēpa, ka LNSO uz Lielās ģildes skatuves parasti spēlē, “sākot no 14 vijolēm”, bet Mariss Jansons pieradis muzicēt ar orķestri, kurā ir, “sākot no 18 vijolēm”. Koncertam 16. septembrī esot atrasts zelta vidusceļš – uz skatuves būs, sākot no 16 vijolēm… “Tas viss tikai pierāda, cik ļoti mums ir nepieciešama Rīgā jauna akustiskā koncertzāle,” sacīja Indra Lūkina.
M. Jansons piebilda, ka ļoti priecājas par šo nedēļu Rīgā, kad ir tik skaista vasara, kādu atceroties tālajā 1959. gadā. Viņam gandrīz nekad visa gada garumā neesot tādas nedēļas, kad varētu veltīt laiku tikai sevis bagātināšanai un atpūtai. “Esmu ļoti priecīgs būt atkal savā dzimtajā pilsētā, kurā esmu sācis mūziķa gaitas un kura man saistās ar vissiltākajām atmiņām.”
