Māris Zanders: Amatpersonām labāk paklusēt, katram pašam jānonāk pie secinājumiem, pat ja par to tiek maksāts ar veselību un dzīvību 11
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ intervijā Latvijas Radio tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka valdības komunikācija ar sabiedrību par Covid-19 “iespējams, jāuztic profesionāļiem, nevis politiķiem”. Ministra teiktajā ir loģika, doma principā ir pareiza, tomēr es nedomāju, ka tas ko diemžēl mainīs – vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, mēs esam ļoti prasīgi pret politiķiem, un tas nozīmē, ka gadījumā, ja amatpersonas pakāpsies malā, daļa sabiedrības to iztulkos kā aizmukšanu. Atkal nebūs labi.
Otrkārt, ja ar profesionāļiem tiek saprasti, piemēram, epidemiologi, virusologi vai veselības aprūpes sistēmas eksperti, tad arī tas nemainīs situāciju, kādā esam, – daļa no mums dzird to, ko vēlas dzirdēt, un tikai. Piemēram, ekspertiem raksturīgo vēlmi izsvērt dažādas versijas, tāpat nekautrēšanos mainīt savu viedokli, klāt nākot jaunai informācijai, daudzi iztulkos kā vienprātības, skaidra skatījuma trūkumu vai pat patiesības slēpšanu.
Ekspertiem nepatīk sarežģītu jautājumu izklāstīšana, kā saka, vienkāršos, nepaplašinātos teikumos, bet tieši to paģēr publika.
Minēšu piemēru kontekstā ar vakcinēšanās sākumu Lielbritānijā. Vakcīnas ražotājs “Pfizer”, skaidrojot jautājumu par iespējamām blaknēm, lieto no zinātnes viedokļa pilnīgi korektu situācijas raksturojumu – “no serious safety concerns” (“nav nopietna pamata bažām”), savukārt būtisks īpatsvars ļaužu vēlas “100% garantiju” un ražotāju teikto saprot kā pierādījumu tam, ka “kaut kas tur īsti nav labi”.
Britu medikamentu tirgus regulators (MHRA) 9. decembrī publiskoja rekomendāciju, kas saka: ja indivīdam ir “significant” (“būtiskas”) alerģiskas reakcijas pret medikamentiem, vakcīnām vai kādu pārtikas produktu, no “Pfizer” vakcīnas vismaz pagaidām vajadzētu atturēties.
Iemesls – diviem no vakcinētajiem parādījušies izsitumi uz ādas, asinsspiediena svārstības, apgrūtināta elpošana.
Diviem no vairākiem tūkstošiem, kuri vakcinēti pirmajās dienās. Tomēr eksperts godprātīgi šo faktu min, toties netrūkst indivīdu, kuri nevis novērtē to, ka nekas netiek slēpts, ka vakcinēšanas uzraudzības programma reāli darbojas, bet gavilē žanrā “mēs jau teicām, ka nedrīkst vakcinēties!”.
Šonedēļ savu skatījumu par Covid-19 ierobežošanai speramajiem soļiem sniedza arī jaunievēlētais ASV prezidents. Viens no ekspertiem Baidena komandā – Ēriks Gūsbijs – skaidroja: pat ja vakcinēšana sāktos tuvāko nedēļu laikā, būs nepieciešams vismaz gads, lai sasniegtu adekvātu kopējo imunitātes līmeni ASV.
Esmu pilnīgi pārliecināts, ka speciālista viedoklis tiks arī interpretēts kā “pierādījums” vakcinēšanās bezjēdzīgumam.
Šādā gaisotnē patiesībā ir vienalga, kurš komunicē – Krišjānis Kariņš vai Uga Dumpis, Ilze Viņķele vai Jurijs Perevoščikovs.
Pirms dažiem gadiem iznākušajā vācu vēsturnieka Maltes Rolfa grāmatā par Poliju Krievijas impērijas sastāvā ir šāda epizode: 1908. gadā holeras epidēmijas laikā cara administrācija un poļu sabiedrība holeras apkarošanā sadarbojās, lai gan savstarpējās attiecības gadu desmitiem bija un arī turpināja būt apmēram – lietošu šodienas konteksta piemēru – kā starp ukraiņu patriotu un “Russkij mir” aktīvistu Donbasā.
Acīmredzot tolaik Polijā briesmu apzināšanās bija stiprāka par neviltotu abpusēju nepatiku. Es neredzu neko līdzvērtīgu šobrīd Covid-19 gadījumā. Ir variācija par tēmu “darvas karote mucā medus”. Proti, kā zināms, viena karote var sagandēt visu mucu.
Tomēr, liekas, arī viena medus karote neuzlabos saturu mucā ar darvu. Izmaiņas komunikācijas īstenotāju personālsastāvā neko daudz nemainīs. Iespējams, mana prognoze šķitīs pārāk drūma un fatālistiska, tomēr liekas pareizāk rēķināties ar to, ka nekādu “kopīgu pūliņu” pandēmijas ierobežošanā nebūs – vismaz tuvāko mēnešu laikā.
Amatpersonām šajā periodā labāk paklusēt. Katram pašam jānonāk pie secinājumiem, pat ja par to tiek maksāta augsta cena. Nav taisnīgi, ja patur prātā, ka cena ir cilvēku veselība un dzīvība? Nav. Bet nav arī pirmā reize vēsturē.
