Nekādu diētu! 3
Vienmēr esmu centies ēst daudzmaz veselīgi, un tas nenozīmē, ka negaršīgi. Kad aktīvi sportoju, ēdu aptuveni sešas reizes dienā. Nelielas porcijas, bet regulāri. Sev nekas nav jāaizliedz, ja vien pēc tam visu var sadedzināt fiziskā slodzē. Man nav nekādu ierobežojumu kā citiem, kuri, piemēram, nelieto cukuru vai nedzer kafiju. Reizēm neatsakos arī no tortes vai citiem našķiem. Viss atkarīgs tikai no diviem elementiem – cik daudz uzņem un cik daudz sadedzini.
Protams, ja apēd vairāk, nekā organisms patērē, tas nenāk par labu. Pēc maniem novērojumiem, cilvēki uzņem par daudz barības, pat neapjaušot, ko dienā vispār apēd. Parasti saviem klientiem lieku pierakstīt, ko viņi bauda un starplaikos uzkož. Pēc tam, redzēdami savu sarakstu, daudzi ir izbrīnījušies!
Jāēd 4–6 reizes dienā, mazām porcijām, jo organisms izmanto tik, cik noteiktā laikā vajag, bet pārējo noglabā rezervēs, veidojot tauku slāni. Tāpēc dažs stāsta, ka ieturot maltīti tikai reizi dienā, tomēr kļūstot arvien resnāks. Nav dialoga ar savu organismu!
Daudzi uztraucas par lieko svaru, taču, lai nomestu kilogramus, nav sevi jāmērdē badā. Jāsakārto ēšanas režīms un daudzmaz jāapgūst zināšanas par produktiem, kaut vai par pamata produktu sastāvdaļām – ko katrs sniedz, ko kurā brīdī ēst.
Mans mīļākais ēdiens? Man, kārtīgam ziemeļniekam, protams, garšo gaļa visdažādākajos veidos. Uzskatu, ka mūsu klimatā būt par veģetārieti ir ļoti ekstrēmi, jo ir auksts laiks un vajadzīgas kalorijas, lai cilvēks pats sevi varētu sasildīt.
Man ļoti iet pie sirds arī dažādi saldie – buberts, rīsu putukrējums ar dzērveņu mērci vai pašcepti groziņi ar putukrējumu un riekstiem. Tie nav salīdzināmi ar rūpnieciski ražotiem veikalu saldumiem, kuros papilnam mākslīga putukrējuma un E piedevu! Ģimenē visi dodam priekšroku dabiskām lietām. Divas reizes nedēļā braucam uz zemnieku sētām iepirkt produktus, kas būtu pēc iespējas dabiskāki.
Man nav problēmu aiziet uz svētku pusdienām un saēsties tortes un citādus kārumus, jo zinu, ka nākamajā dienā atkal būšu formā un ēdīšu pareizi, sabalansēti. Uzskatu, ka dzīvot veselīgi nav mokoši un sarežģīti, vienkārši jāseko līdzi un jāplāno, ko ēd.
Saimnieko sporta klubā Lāčplēsis
Kad beidzu augstskolu, Latvijā bija pavisam maz sporta klubu. Rīgā – viens vai labākajā gadījumā divi. Es diezgan aktīvi sportoju, un, dzīvojot Liepājā, man gribējās turpināt nodarbības. Tālajā 1984. gadā sameklēju domubiedru grupu, un mēs nodibinājām paši savu klubu Lāčplēsis. Par savu naudu pirkām pat trenažierus! Ar kluba nosaukumu gan bija diezgan traki – tolaik tas, ka kaut ko nacionālu izvirza tādā godā, bija kā protests. Tā vai citādi, bet jau 30 gadu šis klubs aktīvi darbojas.
Arī es joprojām trenējos – nekad neesmu pārtraucis to darīt. Fiziskā aktivitāte palīdz uzturēt veselību. Nav taisnība, ka profesionālam sportistam, kas kārtīgi aizraujas ar šo lietu, augas dienas jāpavada sporta zālē. Pēdējos desmit gadus es trenējos trīs četras reizes nedēļā pa vienai stundai. Tik daudz laika var izbrīvēt katrs! Ļoti labs stimuls un pamudinājums ir visi mana kluba biedri un klienti: cilvēks atnāk galīgi sačākstējis, bet pēc gada ir desmit gadus no pleciem nometis. Tas ir regulāru, pareizu treniņu rezultāts. Standarts ir trīs nodarbības nedēļā, bet arī ar divām var ne tikai uzturēt veselību, bet arī sevi pārveidot. Pietiek pat ar pusstundu dienā! Katrā ziņā mesidžs ir tāds, ka regulāri kaut kas fiziski jādara. Un nevis akcijas pēc, sak, tuvojas marts, vasarā būs jāvelk jauns peldkostīms, es divos mēnešos saraušu. Labāk kādu reizi mazāk, bet tiešām bez pārtraukumiem!
Padomāts arī par sievietēm
Fitness ir sporta veids ne tikai vīriešiem. Agrāk gan valdīja uzskats, ka trenažieru zāles domātas tikai stiprajam dzimumam, bet tagad fitnesa zālēs sievietes redzam vairāk nekā kungus. Fizioloģija ir līdzīga. Lai uzturētu stingru ķermeni, jānoslogo muskuļi. Tie, kā jebkura šūna, dzīvo un mirst, to vietā jārodas jauniem. Lai tā notiktu, jātrenējas. To vislabāk izdarīt ar svara apgrūtinājumiem – vai nu ar trenažieriem, vai hantelēm un stieņiem.
Ja gribas uzturēt dzīvīgumu un veselīgu sirdsdarbību, pietiek ar skriešanu, riteņbraukšanu vai aerobiku, bet, ja vēlas mainīt ķermeņa kompozīciju un struktūru, sporta programmā jāiekļauj trenažieri.
Citi uzskata, ka sieviete, iegūstot tvirtāku ķermeni, zaudē sievišķību un kļūst līdzīgāka vīrietim. Es tam nepiekrītu! Dažkārt televīzijā vai presē redzamas profesionālas kultūristes, kuras jau ģenētiski ir vīrišķīgākas. Pārējās daiļā dzimuma pārstāves varu nomierināt: lai cik cītīgi viņas trenētos un censtos, iegūt vīrieša ķermeņa aprises ir teju nereāli.
Neviena sieviete, izbaudījusi to, kā ķermenis jūtas labā tonusā, nekad negribēs to mainīt pret ko citu. Sievietes, kas sēž uz augļu un dārzeņu diētām, vienkārši notievē, miesa kļūst drebelīgāka, jo tajos nav pietiekami daudz olbaltumvielu, kas rada ķermenī stingrumu.
