Māris Sprindžuks: Latvijai nepieciešama vienota un stratēģiska pieeja reģionu attīstībai 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks pauda kritisku viedokli par Latvijas reģionālās attīstības politiku un tās trūkumiem. Viņš norādīja, ka valstī trūkst vienotas un stratēģiskas pieejas, kas veicina ilgtspējīgu reģionu attīstību.
Runājot par Pierīgas situāciju, Sprindžuks norādīja: “Man ļoti nepatīk šī pretnostatīšana —Rīga, Pierīga un pārējie reģioni.” Viņaprāt, šādai pieejai nav pozitīva rezultāta, jo tā tikai veicina nevienlīdzību starp Rīgu un reģioniem, un trūkst konkrētas un mērķtiecīgas politikas, kas spētu efektīvi risināt reģionu attīstības problēmas.
Sprindžuks arī izteica kritiku par to, ka valsts politikā trūkst mērķtiecīgas pieejas attiecībā uz investīcijām reģionos, un resursi bieži netiek izmantoti efektīvi. “Politika nozīmē mērķētu stratēģiju. Pašvaldībām tiek piešķirti procenti, bet mēs neesam pievērsušies tam, kā resursus tiešām fokusēt un izmantot, lai sasniegtu rezultātu,” skaidroja Sprindžuks. Viņš norādīja, ka daudzas reģionālās skolas, kas ir svaigi izremontētas, tiek slēgtas, jo trūkst skolēnu un iedzīvotāju, kas varētu uzturēt izglītības un sabiedrisko centru.
Sprindžuks arī norāda uz problēmām valsts pārvaldē, minot, ka ministrijas nereti darbojas savrup, neradot vienotu attīstības stratēģiju. “Izglītības ministrija strādā par sevi, Satiksmes ministrija – par sevi, un arī Zemkopības ministrija nereti tā darbojas,” sacīja Sprindžuks, piebilstot, ka nepieciešams ciešāks ministriju un pašvaldību darbs, lai reģioni attīstītos ilgtspējīgi.
Sprindžuks akcentēja, ka ir svarīgi radīt dzīves vietas ārpus Rīgas, kur cilvēki varētu saņemt izglītību un darbu, kā arī dzīvot kvalitatīvu dzīvi. “Pierīgā ir jārada attīstības vietas, kur cilvēki varētu dzīvot, iegūt izglītību un strādāt.”
Kā būtisku izaicinājumu Sprindžuks minēja arī darba vietu trūkumu reģionos, kas veicina iedzīvotāju aizplūšanu uz lielajām pilsētām: “Ja mēs vēlamies, lai cilvēki paliek savos reģionos, mums ir jāveido jaunas darba vietas un jānodrošina infrastruktūra, kas ļautu cilvēkiem dzīvot ārpus Rīgas.”
