Māris Simanovičs: Ko atkritumu apsaimniekotāji un pārstrādātāji var mācīties no pērnā gada pieredzes 0
Autors: Māris Simanovičs, SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs
Ja 2018.gads atkritumu pārstrādes nozarei bija veiksmīgs un lielākoties ar izaicinājumiem saskārās apsaimniekošanas sektors, tad pagājušais gads bijis spraigs kā vieniem, tā otriem.
Tas aizvadīts Rīgas neveiksmīgā iepirkuma zīmē un kaismīgās diskusijās par depozīta sistēmas ieviešanu, kas ietekmēs gan atkritumu apsaimniekotājus, gan pārstrādātājus.
Tā kā arī šogad nozari gaida vairāki svarīgi uzdevumi, jautājums ir – vai esam pietiekami labi apguvuši pērn gūtās mācības, lai izaicinājumi, kurus nevaram ietekmēt, nebūtu šķērslis izaugsmei?
Neizpildītais mājasdarbs – Rīgas iepirkums – neatceļ jaunus uzdevumus
Situācija ar atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu Rīgā ir lielisks uzskates līdzeklis, kas notiek, kad valsts un pašvaldības institūcijas savā starpā nesarunājas, iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm paliekot kaut kur otrajā plānā.
Lai kādu gatavību sadarboties izrādītu uzņēmēji, lai kādas investīcijas tiktu ieguldītas, tas negarantē, ka būsi pasargāts no iestāžu savstarpējām cīņām. Tomēr tām būtu jāveido daudz ciešāks dialogs, īpaši šāda mēroga iepirkumos un stratēģiskos jautājumos, no kuriem atkarīga visas nozares izaugsme.
Tas būs svarīgi arī šogad, kad Latvijas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozares darba kārtībā ir tādi uzdevumi kā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajam periodam, kas ietver paplašināto Ražotāju atbildības sistēmu, depozīta sistēmas ieviešanas MK noteikumu izstrāde, bioloģisko atkritumu šķirošanas un tekstila šķirošanas sistēmu iestrādes un grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Pēdējā laika notikumi Saeimā, Ministru kabinetā, Rīgas domē un virknē citu institūciju skaidri parāda, ka nedrīkst jaukt īstermiņa priekšvēlēšanu politiskus saukļus ar ilgtermiņa politikas plānošanas un izpildes dokumentiem, jo tas degradē investīciju vidi nozarē, kam būs ilgtermiņa ietekme uz Latvijas spēju izpildīt ES nospraustos pārstrādes un šķirošanas mērķus.
Vai ļausim lielvalstīm saspiest mūsu atkritumu pārstrādes nozari?
2019. gads atkritumu pārstrādātājiem bijis sarežģīts. To jūt arī “Eco Baltia grupa”: ja vides apsaimniekošanas sektorā piedzīvota izaugsme, paplašinot darbību un pārklājumu Latvijā, tad pārstrādes sektorā, īpaši PET otrreizējo izejvielu tirgū, pie lielākām ražošanas jaudām izdevies vien noturēties 2018. gada līmenī.
Daļēji tā noticis, jo Ķīnas un ASV tirdzniecības kara rezultātā Eiropas tirgū pērn strauji pieauga otrreizējo izejvielu piedāvājums no Āzijas. Šobrīd otrreizējo izejvielu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, jo virkne ražotāju joprojām izvēlas izmantot pirmreizējās izejvielas, kuru cena ir zemāka.
Valdību un ES institūciju galvenais uzdevums ir izstrādāt regulējošus instrumentus un radīt apstākļus aprites ekonomikai, lai veicinātu otrreizējo izejvielu plašāku izmantošanu. Turklāt šogad situāciju otrreizējo izejvielu tirgū lielā mērā noteiks naftas cenas un svarīgi būs OPEC lēmumi. Mēs nevaram tos ietekmēt, tāpēc vēl jo lielāka nozīme būs tam, kā valsts un pašvaldības iestādes un nozares uzņēmēji spēs sadarboties.
Redzu vairākas jomas, kurās mums ir neizmantots potenciāls. Piemēram, būtu daudz rūpīgāk jāizvērtē pārstrādātās plastmasas vai gumijas (riepu) izmantošanas iespējas ceļu būvē un jāstiprina zaļā iepirkuma principi Latvijā.
Vienlaikus noteikti jāturpina darbs pie uzņēmumu modernizācijas un to konkurētspējas veicināšanas, atbalstot ražošanas iekārtu modernizāciju gan mazo un vidējo, gan lielo uzņēmumu segmentā, kuriem svarīgi celt konkurētspēju globālajā tirgū.
Lielas cerības pārstrādes nozarei saistās ar Eiropas Zaļo kursu un tā ietvaros paredzētajiem līdzekļiem zaļo projektu atbalstam un attīstībai. Šobrīd Eiropas rūpniecība izmanto tikai 12% reciklētu materiālu, bet šim skaitlim ir būtiski jāaug nākotnē.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies jeb kā dzīvosim ar depozīta sistēmu
2022. gada februārī visu nozari gaida lielas pārmaiņas, kad tiks ieviesta depozīta sistēma. Taču jau tagad Latvijai jāseko starptautiskajām tendencēm, paplašinot nododamo iepakojumu klāstu, kas ļaus efektivizēt sistēmas izveides izmaksas.
Protams, depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs visus atkritumu apsaimniekotājus, jo no apsaimniekotās atkritumu plūsmas tiks “izrauta” virkne vērtīgu iepakojumu, kuru nošķirošana palīdz piedāvāt zemākus tarifus atkritumu apsaimniekošanā.
Tāpēc prātīgāk būtu iestāties par paplašināta depozīta ideju, lai efektivizētu un maksimāli savienotu paralēlās atkritumu šķirošanas sistēmas, kas neizbēgami veidosies.
Turklāt nedrīkst aizmirst ES uzstādījumus par klimata neitrālu ekonomiku 2050. gadā, kur transporta radītais piesārņojums veido 25% no visām emisijām, līdz ar to paralēlas transporta sistēmas nākotnē nevarēs pastāvēt.
Ieguvējiem no depozīta sistēmas jābūt visai sabiedrībai un tirgum kopumā, ne tikai atsevišķiem dzērienu ražotājiem, kuriem ES uzliek konkrētus mērķus pudeļu atpakaļsavākšanā. Mūsu kopīgā atbildība ir no sadzīves atkritumiem nošķirot pēc iespējas plašāku iepakojumu klāstu, lai tie atgrieztos apritē un tik masveidīgi nebūtu jāpatērē dabas resursi.
2020. gads – iespēja sadarboties jaunā kvalitātē
Ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas, neskaidrības Rīgas iepirkumā un starptautiskajos polimēru tirgos un PET otrreizējo izejvielu cenu kritumu, šis būs jaunu izaicinājumu gads.
Tāpēc šogad fokusā būs tas, ko varam izdarīt paši, nepaļaujoties uz to, ka kāds mums dos kaut ko gatavu. Gan katra uzņēmuma līmenī, strādājot pie automatizācijas, jaudu palielināšanas, jaunu produktu meklēšanas, darba vides un procesu uzlabojumiem, gan valsts un pašvaldības iestādēs, izvirzot priekšplānā sabiedrības un valsts ekonomikas intereses un pārvarot vēlmi pavilkt deķīti uz savu pusi.
Jo sarežģītais pērnais gads mums māca skaļi un skaidri – lielu mērķu sasniegšanai vajadzīgi uzticami ceļabiedri, lai kādā jaukā dienā mēs neattaptos pie kaudzes nekur neliekamu atkritumu.
