Māris Rumaks: Latgales karogs – novada patriotisma, nevis separātisma simbols! 50
Es kā Latgales karoga idejas autors gribētu sniegt dažus komentārus sakarā portāla “delfi.lv” rakstu “Latgales neoficiālā karoga stāsts: no “aizliegtā augļa” līdz prokrievisko aktīvistu ķengām”.
Nav vērts runāt par separātismu Latgalē, jo tāpat kā ir grūti atrast melnu kaķi tumšā istabā, it īpaši, ja viņa tur nav, tāpat ir grūti atrast separātismu Latgalē. Uzraksti krievu valodā uz Latgales karoga ir bezkaunīga provokācija ar mērķi diskreditēt latgaliešus un Latgali. Varētu teikt daudz skarbu vārdu attiecībā pret šiem provokatoriem, bet ir labs austrumnieku teiciens: “Ja suns tev iekož, tad tam nav jāatbild ar to pašu”.
Mūsu, Latgales patriotu, lozungs ir: “Mēs esam vienoti, bet ne vienādi”. Diemžēl daži Rīgas kungi uzskata, ka būt par sava novada patriotu, aizstāvēt savas tiesības ir separātisms. Tas ir vecs šovinistu paņēmiens, kas tika izmantots attiecībā pret latgaliešiem jau no cara laikiem. Šovinisti šo tradīciju pārņēma no krievu imperiālistiem. Cariskās Krievijas impērijas laikā latgaliešiem tika ieviests drukas aizliegums latīņu burtiem (no 1864. līdz 1904. gadam), kas veicināja katastrofālu izglītības līmeņa kritumu latgaliešu vidū. Tajā pašā laikā daži pazīstami pārnovadu latviešu sabiedriskie darbinieki atbalstīja krievu imperiālistu centienus rusificēt latgaliešus, izdeva viņiem bukvarus kirilicā. Bet tagad latgaliešiem atkal un atkal ir jāpierāda, ka viņi nav kamieļi, tas ir separātisti.
Dotā raksta nosaukums jau pats par sevi ir pilnībā nepareizs. Latgales karogs nekad nebija aizliegtais auglis. To droši lietoja jau no paša sākuma, un īsā laikā tas kļuva populārs tautā. Pagaidām tas nevar būt oficiāls vai neoficiāls, jo Latvijas valsts likumdošana neparedz tāda veida karogu apstiprināšanu. Uzraksts krievu valodā uz karoga automātiski nenozīmē, ka tas ir tieši prokrievisko aktīvistu darbs. Tik pat labi, tā varēja būt jebkura cilvēka vai cilvēku grupas netīra provokācija vai bezkaunīgs joks. Tas ir apmēram tāpat, kā izdarīt secinājumu, par to, ka cilvēks ir vieglas uzvedības, ja viņam kabatā ir sērkociņi, jo tādā gadījumā viņš pīpē, ja pīpē, tad arī dzer, ja dzer, tad noteikti arī laiž pa kreisi. Dzelžaina loģika.
Es negribēju iedziļināties heraldikas niansēs, jo tā, protams, ir vairāk tēma par kuru ir jāspriež ekspertiem, balstoties uz pamatotiem argumentiem un izejot no heraldikas un veksiloloģijas principiem, bet esmu spriests izteikt savu viedokli sakarā ar Latgales karogu.
Te ir fragments no Latvijas heraldikas komisijas pārstāvju teiktā: “Abi eksperti norādīja uz kronīti, kas Latgales neoficiālajā karogā rotā grifa galvu, sakot, ka tas ir aristokrātijas simbols un no tā Latvija 20.gadsimta sākumā atteikusies, jo tas nav raksturīgi Latvijai kā neatkarīgai valstij. Tas ģerbonis, ko viņi paņēmuši, ir dzimtas ģerbonis, tai dzimtai ir monarhiskas saknes. Tam nav absolūti nekāda sakara ar Latvijas kultūrvēsturisko novadu,” uzsvēra [Ramona] Umblija.
“Diemžēl latgalieši, kas tik ārkārtīgi iestājas par identitāti, nepainteresējas par vēsturi. Pašreiz [neoficiālajam Latgales] karogam nav nekādas saistības ar Latgali. Principā tas ir Pārdaugavas hercogistes ģerbonis,” pauda Umblija. “Lieta ir tāda, ka likums neliek apstiprināt Heraldikas komisijā karogus. Ja likums liktu, tad tāda muļķība nebūtu pieļauta.”
Cienījamie Latvijas heraldikas komisijas eksperti dotajā rakstā man pārmet to, ka ģerbonī redzamais simbols ir ar aristokrātiskām un monarhistiskām saknēm, un Latvijas heraldikā tādi simboli nav pieņemami.
Tātad var izdarīt secinājumu, ka cienījamie eksperti apgalvo, ka Latvijas valsts un kultūrvēsturisko novadu ģerboņiem pamatā ir zemnieku un strādnieku simboli, un nekā no nīstās aristokrātijas, monarhijas un Hodkeviču dzimtas simboliem. Es un pārējie latgalieši, atšķirībā no cienījamajiem Latvijas heraldikas komisijas pārstāvjiem, ir aizmirsuši painteresēties par vēsturi.
Te Vikipēdijā ir neliels raksts fragments par Latvijas valsts ģerboni:
Sarkanā lauva sudraba laukā ņemta no agrākās Kurzemes hercogistes ģerboņa un simbolizē Kurzemi un Zemgali. Parasti ģerboņos lauva izteic spēku, stiprumu, izturību.
Kurzemes hercogiste pastāvēja no 1561. līdz 1795. gadam, sākumā kā Žečpospoļitas, vēlāk kā Krievijas impērijas sastāvdaļa.
Sudraba grifs ar zobenu ķetnā ir nācis no Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerboņa un tagad simbolizē Vidzemi un Latgali. Parasti ģerboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu.
Pēc Livonijas sabrukuma 1561. gadā Vidzemi un Latgali pievienoja Polijai, kas tajos laikos bija vienota ar Lietuvu. 1566. gadā Vidzemi un Latgali apvienoja, sauca par Pārdaugavas hercogisti un atzina par Lietuvas sastāvdaļu. Par jaunās hercogistes ģerboni izvēlējās tās pavēlnieka Chodkeviča dzimtas vapeni: sarkanā laukā sudraba grifu ar zobenu labajā ķetnā. 1629. gadā Pārdaugavas hercogiste bija sadalīta, Vidzemi pievienojot Zviedrijai, bet Latgali atstājot Polijai.
Cienījamie eksperti arī apgalvo, ka grifam ar kroni uz galvas, nav nekāda sakara ar Latgali.
Te es gribu dot vienu piemēru no albuma Terra Marinna (1888.gads), kur tiek attēlots Latgales ģerbonis, kas tai piederēja no 1677. gada, kad Latgalei tika dota jauna konstitūcija (Lietuvas Lielkunigaitijas statūti 3. Redakcijā) un ģerbonis – grifs ar kroni uz galvas. Dotais ģerbonis Latgalei piederēja līdz 1772. gadam, kad Latgale tika pievienota Krievijas impērijai. Tieši šis ģerbonis redzams attēla ar uzrakstu “Livonia Polanica”.
Latgales ģerbonis 18. gadsimta grāmatā.
Latvijas valsts ģerbonī, kas tika pieņemts 1921. gadā, grifu no Pārdaugavas hercogistes grifa atšķir tas, ka nav uzraksta SA un kroņa uz krūtīm.
Pārdaugavas hercogistes ģerbonis(19. gs.vidots)
Tai pat laikā tas nenozīmē, ka šim simbolam nav sakara ar aristokrātiju, Pārdaugavas hercogisti un monarhistisko Hodkeviču dzimtu. Ģerbonī primārais ir apraksts, nevis vizuālais attēlojums. Heraldikas noteikumi arī prasa neko nemainīt vēsturiskajā ģerbonī mainoties varai un pat valsts iekārtai. To apliecina vairāku Eiropas valstu ar parlamentāru iekārtu ģerboņi. Somijas, Polijas, Bulgārijas un Čehijas valstu ģerboņos ir heraldiski dzīvnieki ar kroņiem. Čehijas kultūrvēsturisku novadu Bohēmijas un Morāvijas ģerboņos arī ir heraldiski dzīvnieki ar ģerboņiem. Uzsveru, tās ir republikas, nevis konsticionālas monarhijas. Izņēmumi Eiropā, piemēram, ir Francija un Itālija, kur valstu ģerboņos nav aristokrātisku simbolu. Francijā tautas “izklaide” 18. gs. beigās bija aristokrātu tvarstīšana un viņu galvu ciršana ar giljotīnu. Franču tautas ārprāts beidzās, bet revolucionārais ģerbonis palika, tāpat nemainījās himna – revolucionāru dziesma Marseljēza, kurā tiek aicināts Francijas laukus laistīt ar ienaidnieku asinīm.
Tad cienījamie eksperti saka, ka pašvaldības nevar lietot karogu ar ģerboni, kas nav oficiāli atzīts. Tāda lūk ir likuma interpretācija no viņu viedokļa. Ģerbonis, kas redzams uz Latgales karoga, nekādā gadījumā netiek lietots ģerboņa nozīmē. Tas tiek lietots, kā karoga elements un tikai karoga veidā. Ja pašvaldības izmantotu ģerboni, kas ir uz Latgales karoga, kā ģerboni, bet nevis kā karoga elementu, tad tas būtu pārkāpums. Piemēram, ja oficiālajās pašvaldību blankās, vizītkartēs, zīmogos, telpu noformējumā vai uz izkārtnēm ģerboņu veidā, būtu grifs ar kroni uz galvas, tad tas tiešām būtu pretlikumīgi un pārkāpums atbilstu likuma jēgai un garam.
Es gribētu vērst heraldikas komisijas uzmanību nevis uz iedomātiem Latvijas ģerboņa un novadu ģerboņu nepiedienīgas izmantošanas faktiem, bet uz konkrētiem. Piemēram, izmantojot Latvijai svētus simbolus uz legālas narkotikas – šņabja pudeles etiķetes. Parasti izlietotās pudeles ar šim etiķetēm nonāk atkritumu tvertnēs, izgāztuvēs un ceļmalu grāvjos. Varbūt heraldikas komisijas pārstāvji savu enerģiju varētu pielietot cīnoties pret šo skarbo faktu.
Latgaliešiem tiek pārmests arī tas, ka šo simbolu, proti, Latgales karogu var izmantot Latvijai nelojāli cilvēki. Izskatās tā, ka tieši Rīgas kungi ar savu retoriku cenšas to panākt. Tiek sacelts mākslīgs tracis un izteiktas nepamatotas aizdomas, kuras nekad Latgales iedzīvotājiem nav ienākušas pat prātā. Latgales karogs nekad nav lietots Latvijas valsts karoga vietā, bet kopā ar to, uzsverot latgaliešu piederību un lepnumu par savu novadu un valsti. Tiek izdomāts pavisam cits interpretējums Latgales karogam, nekā tas tika sākotnēji ielikts, no mušas tiek uzpūsts zilonis un ūdens tiek liets tieši uz provokatoru dzirnavām. Apvainot redzamo ģerboni karogā, ka tas ir aristokrātisks un tam nav nekāda sakara ar Latgali, pirmkārt ir neprofesionāli. Tieši pēc dažu birokrātu izteikumiem šis karogs var kļūt par Latvijai nelojālu cilvēku simbolu, aiziet pagrīdē, radīt sarūgtinājumu un vilšanos Latgales iedzīvotāju vidū. Vai tiešam tāds var būt dažu ierēdņu mērķis?
Es aicinu nepadoties provokācijām, kuru mērķis ir radīt strīdus, nesaprašanos un šķelšanos starp cilvēkiem. Visu Latvijas novadu iedzīvotāji, kā saka latgalieši, byusim cīši kai zuodža zūbi – būsim kopā kā zāģa zobi.
Latgales karoga idejas autors,
Māris Rumaks
