Māris Polencs: “Ja tiek veikts uzbrukums NATO valstij, tad Baltijas jūra ļoti iespējams ir jāslēdz, bet ne šobrīd” 102
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns trešdien, 24.janvārī, paziņoja, ka telefonsarunā ar NATO vadītāju Jensu Stoltenbergu atkārtoti apliecinājis savu atbalstu Zviedrijas dalībai aliansē. Cik tas būs liels ieguvums, runājot par jūras spēku savstarpējo sadarbību?
Uz šo jautājumu TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” atbildēja NBS Jūras spēku komandieris Māris Polencs, sakot, ka jūras spēku sadarbība ar visām reģiona valstīm ir ļoti sen. “Tas varbūt juridiski kaut ko arī mainīs plānu izstrādē vai kaut kādu spēju apmaiņā, bet praktiski mēs to darām jau ilgus gadus,” tā atzina Polencs.
Vai Zviedrija varētu ar pārējām reģiona valstīm varētu nobloķēt Baltijas jūru jebkādai Krievijas kuģu satiksmei – tas ir reāli vai nereāli? “Tas ir iespējams,” atteica Polencs.
Vai to vajadzētu darīt? “Nu, tas ir viens no spēku atturēšanas līdzekļiem. Tas ir atkarīgs no bruņojuma, kāds mums ir, kāds ir zviedriem un somiem, igauņiem un lietuviešiem, poļiem. Tas ir ļoti tāds taktikas ierobežojošs faktors, jo, ja no visām pusēm ir ļoti ierobežota kustība, tad Krievijas Federācijas flotei būtu jādomā kaut kādi citi alternatīvi varianti, kā ietekmēt darbību Baltijas jūrā, kas nav nemaz tik viegli, bet nav arī grūti. Tāpēc tas skatiens ir vairāk uz tām hibrīdversijām, izmantojot dažādas elektroniskās karadarbības funkcijas, kas tiek attīstītas. Jā, tas ir ierobežojošs faktors pilnīgi noteikti,” tā TV24 raidījumā skaidroja NBS Jūras spēku komandieris Polencs.
Vai Ukrainai palīdzētu tas, ja Baltijas reģiona valstu jūras spēki nobloķētu jebkādu Krievijas kuģu satiksmi? Uz to Polencs atteica, ka to ir grūti pateikt, kas no tā, ko “mēs darām ārpusē”, palīdz Ukrainai.
“Ir saucamā operāciju metodikas vērtēšana, kuru skatāmies, veicot vienu efektu kaut kādā vienā vietā, lai saskatītu efekta ietekmi citā vietā. Un diezgan bieži ir, ka mēs tieši to neredzam. Un tieši varbūt neredzam konkrētajā laika posmā, kad mēs gribam to saredzēt, bet kompleksa pieeja pilnīgi noteikti var kaut kādā veidā arī ietekmēt,” sprieda Polencs.
Vai NBS Jūras spēku komandieris pats atbalstītu Baltijas jūras slēgšanu Krievijas kuģiem? Uz šo TV24 raidījuma vadītāja jautājumu Polencs atbildēja, sakot: “Jūrai kā tādai ir jābūt brīvai kuģošanai, un šeit paveras jautājums – tā ir komerckuģošana vai tā ir militāra kuģošana? Militāra konflikta gadījumā Baltijas jūra, ja tiek veikts uzbrukums NATO valstij, tad Baltijas jūra ļoti iespējams ir jāslēdz un tad to darītu visas NATO valstis, bet ne šobrīd.”
Jau vēstīts, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns trešdien, 24.janvārī, paziņoja, ka telefonsarunā ar NATO vadītāju Jensu Stoltenbergu atkārtoti apliecinājis savu atbalstu Zviedrijas dalībai aliansē.
“Es vēlreiz apstiprināju, ka Ungārijas valdība atbalsta Zviedrijas dalību NATO. Es arī uzsvēru, ka mēs turpināsim mudināt Ungārijas Nacionālo sapulci balsot par Zviedrijas pievienošanos un noslēgt ratifikāciju pie pirmās iespējamās izdevības,” vietnē “X” raksta Orbāns.
Kā ziņots, Turcijas parlaments otrdien ar lielu balsu vairākumu atbalstījis Zviedrijas uzņemšanu NATO. Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju 2022.gadā pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. 2023.gada aprīlī Somija kļuva par alianses dalībvalsti, bet Zviedrijas pievienošanos aizkavēja Turcija un Ungārija.
Pēc Zviedrijas uzņemšanas protokola ratificēšanas parlamentā to vēl jāparaksta Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam un tas jāpublicē oficiālajā laikrakstā, lai tas stātos spēkā. Sagaidāms, ka šis process noritēs bez aizķeršanās.
Pēc Turcijas atbalsta Ungārija paliek vienīgā NATO dalībvalsts, kas vēl bloķē Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
