Tagad tev zvanīs un uz ielas ķers pie rokas ne tikai kā vides aizstāvi vai viedo makšķernieku, bet arī – deputātu. Tu gribot uz Ērgļiem tūristus dabūt. 15
Cik dzīvoju Ērgļos, cilvēku paliek arvien mazāk un mazāk – aizbrauc uz pilsētu, ārzemēm. Jautājums, ko mēs varam darīt, lai viņu būtu vairāk un vairāk, tad arī radīsies vairāk bērnu un nevajadzēs par skolām uztraukties.
Ja atbrauks pie mums ciemos un šeit būs kāds labs piedāvājums, varbūt kāds te paliks. Var taču iemīlēties vietās, īpaši, kur jau ir sirds un dvēsele, kas iedvesmojusi radīt pasaules mēroga daiļdarbus. Ērgļi ir iedvesmas pilna vieta.
Man kā normālam lēnprātim gribas šeit noturēt arī lauku ciemata brālību, lai būtu tā bračku būšana, cits citu sveicinām uz ielas. Tas ir mans lielākais vadmotīvs. Laukos esam tik, cik esam, un tālāk viens no otra nevaram iet, jo tad izbeigsimies kā sociums.
Lai cik skaista būtu vieta, pamatjautājums – vai te būs darbs? Tu jau ieradies ar raidījumu vadītāja un žurnālista portfeli padusē.
Lai gan televīzija man kļuvusi kā daiļrades forma, kur varu asprātīgi formulēties, izteikt sarežģītas lietas precīzos, īsos terminos, vairs negribu ar to nodarboties – apnicis uz visiem skatīties no ekrāna. Mēs tevi redzējām! Saku – baigi forši, es jūs arī varbūt redzēju, tikai nevaru atpazīt. Gribu, lai brauc pie manis runāties.
Ko ciemiņiem rādīsi?
Man ir savs plāns, vari paskatīties “www.stacija.eu”. Kā jau laukos – viss būs jādara: jānomā laivas, jādomā par tūrisma takām, gribu palaist restorāna lietu, Eirovagonu. Negribu vēl daudz stāstīt, sasolīšu un pēc tam… Pēc Jaunā gada varēs braukt tie, kuriem vairāk naudas, pārējie – maijā.
Vai lēmums noenkuroties Ērgļos šaubas nekad nav radījis?
Tas ir Elsberga variants – “Velci, tēti”*! Man nekas nav pretī vilkt, ja redzu, kā attīstās viss pārējais. Kad pārcēlos uz Ērgļiem, jau nākamajā dienā bērniem bija vieta bērnudārzā un skolā, kas no mūsu dzīvokļa atrodas 150 metru attālumā.
Esi drošs, ka bērni vietējā skolā gūs labu izglītību?
Neesmu drošs. Skolotājiem šodien ir ļoti grūti strādāt, ja viņi ar veco laiku metodēm mēģina kaut ko iestāstīt tiem, kas dzīvos nākotnē. Tā ir neiespējamā misija. Daudzi ir tā apjukuši kā jauna meitene pirmajā randiņā – par to, kā pasaule attīstās un virzās, kādas ir vērtības.
Kad sēžu Gaismas pilī un klausos, kā ārzemju eksperti runā par nākotnes izglītību un tās spēku dažādībā, prātoju, ka būs jābrauc pa Latviju meklēt saviem bērniem ideālo skolu.
