Māris Niklass: Trampu uz mūžu! 0
Tramps pie varas ir vairākus mēnešus. Viņa atbalstītāju procents bez izmaiņām, t.i. 49%, bet pieaudzis viņa noliedzēju skaits no 41% inaugurācijas sākumā, līdz 45% šobrīd. Prezidents nekautrējās no tribīnes apgalvot, ka viņu atbalstot, ne mazāk, kā 71% amerikāņu. Lasītāji, kuri nav sekojoši vēlēšanu gaitai daudzas nianses nezina.
Atcerēsimies priekšgājēja Baidena valdīšanas laikus. Neveiklās uzstāšanās, jaucot amatpersonu vārdus, neizlēmība Ukrainas atbalsta jautājumos. Reizumis likās, ka prezidents neatceras, ko ēdis brokastīs. Demokrātiem Baidena aizstāšanu ar viceprezidenti Harisu bija novēlota. Vēlētājam atmiņā bija palicis Trampa pirmā valdīšanas tūre, kura tomēr bija jestrāka. Jāsaka, ka Trampa vēlēšanu kampaņa, salīdzinot ar pirmo startu, bija krietni agresīvāka, kuru pavadīja masīva aģitācija un izdomājumi.
Pirmkārt, tika norādīts, ka pie inflācijas augstā rādītāja, kurš nebija krities kopš kovid laikiem, vainīgs Baidens. Uz auditoriju tika spēlēts ar prātam neaptveramiem izdomājumiem. Piemēram, skolās bērniem tiek mainīts dzimums, vecākiem nezinot. Apsolījums, ka karš Ukrainā tiks izbeigts 24 stundu laikā. Protams, ka to var atļauties teikt vēlētājam, kurš nav visai izglītots. Jā, daudziem republikāņu kandidāts psiholoģiski kā cilvēks nepieņemams, bet daudzu prātos valdīja uzskats, kad valsti jāvada izlēmīgam cilvēkam. Te nu ir rezultāts! Par prezidentu ievēlēts narciss ar sodāmību, neizvēlīgs izteicienos un kurš iedomājies, ka starptautiskie līgumi pielīdzināmi darījumam un tie slēdzami pēc tādiem principiem. Respektīvi- līgums starp ASV un Krieviju ir divu pušu darījums, kurā nav nepieciešama Ukrainas un Eiropas dalība.
Vietā uzklausīt Brazīlijas prezidentu Lulu da Silvu : “Demokrātija, kura iegūta pēc Otrā pasaules kara, ir labākais vadības piemērs pēdējo septiņdesmit gadu laikā, bet Traps spriežot pēc tā kā viņš rīkojas- cenšas sevi apliecināt, kā pasaules imperatoru. Tramps tika ievēlēts, lai vadītu ASV, bet ne valdītu pasaulē”. ASV izstāšanās no Parīzes klimata vienošanās, Pasaules veselības organizācijas liek aizdomāties. Starp citu prezidents visur piesauc, ka viņš ir izstājies no šīm institūcijām.
Savienotajās valstīs tiek gatavots likumprojekts par aiziešanu arī no ANO. Arī valsts iekšienē notiek pārmaiņas, kurām grūti rasts izskaidrojumu. Tramps aizrāvies ar sev lojālo cilvēku likšanu amatos. Viņu profesionālisms palicis otrā plānā. Aicinājums apmēram 200 tūkst. Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbiniekiem atvaļināties, liek domāt par šīs iestādes likvidāciju vai pārstrukturizēšanu. Pasaule tikai vienreiz piedzīvojusi līdzīgu notikumu. 1992. gadā apmēram 400 tūkst. PSRS Valsts drošības komitejas darboņiem nācās rakstīt atlūgumu. Daudzi no viņiem ieguva darbu Krievijas Federācijas drošības struktūrās.
Jaunu pavērsienu politikā iezīmēja triju dienu konservatīvo spēku konference (CPAC). Viesu rindās bija Roberts Fico un Andžejs Duda, nu jau Latvijas Atzinības krusta ordeņa nesējs. Līdz šim sabiedrība zina liberālismu, konservatīvismu, sociālismu un šo ideoloģiju paveidus pēc kādiem jāorganizē sabiedrība attiecīgu mērķu sasniegšanai. Konference par savu ideoloģiju pasludināja trampismu.
Tramps uz mūžu! Šāds aicinājums no zāles skatuves atskanēja saieta pirmajā dienā- 20. februārī Mērilendas štata Oksonhilā. Tā autors galvenais stratēģis Trampa pirmās prezidentūras laikā Stīvs Banons, kurš savu uzrunu noslēdza ar nacistu sveicienu. Daži gan to mēģināja nodēvēt par “romiešu sveicienu”. Saiets apliecināja, ka nacisms ir pārņēmis Republikāņu partiju . Banons aicināja nelikties mierā. Cīnīsimies, cīnīsimies, cīnīsimies. Citiem vārdiem, republikāņi grib likvidēt 1947. gadā pieņemto un 1951, gadā visu štatu ratificēto ASV Konstitūcijas 22. labojumu, kurš aizliedz jebkurai personai kandidēt uz prezidenta amatu vairāk nekā divas reizes. Saietā uzstājās arī Argentīnas prezidents Harvejs Milejs, gūdams klausītāju ovācijas, teikdams, ka divu partiju cīņā uzvarējis Tramps.
Jābilst, ka nesen viņš paziņoja, ka uz zemeslodes ir tikai divi vērā ņemami politiķi- viņš un Tramps. Pieticība šim darbonim laikam nepiemīt? Viņa ieskatā – dzīvojam laikmetā kad valsts varas ekspansija pret indivīdu beigusies un iestājusies jauna brīvības ēra. Konferences pēdējā dienā ar stundu garu runu uzstājās pats šovmenis Donalds Tramps. Kurš atļāvās paziņot, ka viņš ir populārākais ASV prezidents, pārspējot “Džordžu Vašingtonu, ka 5.oktobra vēlēšanās esot uzvarējis divus kandidātus- Kamalu Harisu un Džo Baidenu. Pēdējam piedēvējot divas īpašības – blēdības un snauduļošanu, ka nācija atbrīvojusies no demokrātu bandas. Tramps esot atbrīvojis cilvēkus, kuri smakuši Baidena kazemātos. Vairāk, kā divdesmit reizes piesauca “Es”.
Visos gadījumos, kad tika kritizēti demokrāti, zālē atskanēja aplausi. Atšķirībā no komunistu kongresiem, izpalika celšanās kājās. Šoreiz lasītāju neapgrūtināšu ar daudzo solījumu uzskaitījumu. Vienīgi atgādināšu, ka konference ir ceļa karte konservatoriem un republikāņiem nākamajiem gadiem. Tā vien liekas, ka konservatīvie turpmāk ies autoritārisma ceļu.
Eiropas demokrātijai būs ko aizdomāties, kā sadarboties ar ASV 47. prezidentu.To pierādīja 28. februāra Trampa un Zelenska tikšanās Baltajā namā. Pēc viņa un viceprezidenta vārdiskajiem uzbrukumiem Ukrainas prezidentam, tā vien liekas, ka Trampa ārpolitikas prioritāte ir Krievija un viņa koordinātu sistēmā- Eiropa nav prioritāte.
