Māris Lejnieks par Putina notiesāšanu: Parasti valstu vadītāji bauda imunitāti pret savas un citu valstu jurisdikciju, taču… 90
“Pilnīgi skaidrs, ka Krievija ir veikusi agresijas aktu. Pilnīgi skaidrs, ka šo agresijas aktu ir veicis, faktiski inicējis un organizējis Putins,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” norāda jurists, starptautisko tiesību eksperts Māris Lejnieks.
“Putinu pie kriminālatbildības, pirmkārt, var saukt pati Krievija – arī Krievijas kriminālkodeksā ir pants par agresijas noziegumu. Putinu var tiesāt Ukraina un Putinu varētu tiesāt pat Latvija – pie tam vēl aizmuguriski. Tikai ir skaidrs, ka no šādas Latvijas tiesu sistēmas darbības liela nozīme nebūtu, tāpēc mums drīzāk interesē starptautisks tribunāls, kurš, iespējams, arī Putinam netiktu klāt, jo ļoti jāšaubās, vai Krievija izdos Putinu šādam tribunālam, kā to savulaik izdarīja Dienvidslāvija vai Serbija,” skaidro Lejnieks.
“Bet, ja būtu iespēja Putinu aizmuguriski tiesāt un pasludināt par agresijas noziegumu veikušu, kara noziegumus veikušu un noziegumus pret cilvēci veikušu, arī tas jau būtu pamatīgs trieciens Putina reputācijai, tieši tāpat kā šobrīd izdotais Starptautiskās krimināltiesas aresta orderis, kura dēļ Putins nav spējīgs apmeklēt nevienu valsti,” turpina eksperts.
Atbildot uz jautājumu, vai, izvirzot šāda veida apsūdzības pret Krievijas Federācijas prezidentu, viņam ir iespēja izmantot prezidenta imunitāti, Māris Lejnieks norāda, ka parasti valstu vadītāji bauda imunitāti pret savas vai citu valstu jurisdikcijām, taču šajā gadījumā varētu būt citādāk:
“Atcerieties, kādreiz bija tāds slavens Čīles diktators Augusto Pinočets, kuru mēģināja saukt pie kriminālatbildības pat Lielbritānija un Spānija. Lielbritānijas lordu palāta atzina, ka attiecībā uz tāda veida noziegumiem, kā noziegumi pret cilvēci, pat bijušie valsts vadītāji imunitāti nebauda.
Un atgādinu arī par bijušo Čadas diktatoru Hiseinu Habri, kurš tika notiesāts par spīti tam, ka viņš veica noziegumus būdams Valsts prezidents.”
