Māris Gulbis par Zolitūdes krimināllietas iztiesāšanu: “Apsūdzība bija trīs reizes vājāka nekā aizstāvība” 65
“Mums tiesās jau vairākus gadu desmitus ir sacensību princips – ir advokāti, ir aizstāvība un ir apsūdzība, teiksim, prokuratūra. Un šajā gadījumā, es, protams, arī sekoju līdzi Zolitūdes traģēdijas lietai tiesā, apsūdzība bija trīs reizes vājāka nekā aizstāvība,” tā TV24 raidījumā “Preses klubā” pauda uzņēmējs un bijušais iekšlietu ministrs (2002-2004) Māris Gulbis, diskutējot par aktuālo tematu saistībā ar Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas procesu, tiesājot vairākas apsūdzētās personas par 54 cilvēku bojāeju 2013.gada 21.novembrī, kad sabruka veikals “Maxima” Rīgā.
“Un aizstāvība saņēma pietiekami lielus honorārus – tas nav attaisnojums, bet faktiski aizstāvība uzvarēja šo procesu un tādēļ arī viens notiesātais. Ja apsūdzība būtu daudz nopietnāk piegājusi šim pasākumam, es domāju, ka notiesājošs spriedums būtu daudz bargāks vairākām personām,” tā komentēja Gulbis, apspriežot Zolitūdes lietas iztiesāšanas procesu.
“Mēs iedodam trīs gadus [sodu] par nozagtu burciņu “Rimi” veikalā…Trīs gadus iedodam par nozagtu burciņu kādā rajona tiesā! Šajā gadījumā es domāju, ka tīri apsūdzība ir vāji nostrādājusi, jo likums mums jau ir diezgan bargs arī šajā gadījumā,” piebilda Gulbis.
Gulbis atgādināja, ka bija runa par “tām skrūvēm” – būvkonstruktors nebija izvēlējies “pareizās skrūves” šai konstrukcijai veikalā “Maxima” Zolitūdē.
“Un tās skrūves bija galvenās vaininieces! Un tāpēc atrada to galveno vaininieku Sergetu [Ivars Sergets – red.]. Bet visa sistēma – nav jau noslēpums, ka mums tā būvniecības sistēma bija jau sapuvusi…Pāris gadus vēlāk mēs būvniecībā atklājām karteļus – gan ceļubūvē, gan būvniecībā. Visa tā sistēma mums jau bija korumpēta! Bet, protams, ka visi tie politiskie spēki, tie visi pagāja nost no tās situācijas. Nebija arī nekādas politiskās atbildības, neviens neatkāpās no amata. Ja kaut kas tāds būtu Zviedrijā vai Norvēģijā, tur visa valdība būtu atkāpusies,” tā TV24 raidījumā “Preses klubā” uzsvēra bijušais iekšlietu ministrs Gulbis.
Runājot par politisko atbildības uzņemšanos un atkāpšanos no amata, uzreiz sekoja iebildes no citiem “Preses kluba” viesiem, sakot, ka tolaik no amata atkāpās premjers Valdis Dombrovskis.
“Dombrovskis atkāpās tieši šī iemela dēļ,” tā steidza precizēt ārsts Pēteris Apinis, kurš ir TV24 raidījuma “Dr.Apinis” vadītājs un bijušais Latvijas veselības aizsardzības valsts ministrs (1995). “Dombrovskis aizgāja pie godājamā prezidenta Bērziņa [Andris Bērziņš – bijušais Valsts prezidents, red.], viņiem bija gara saruna…Es tajā laikā biju padomnieks Valdim Dombrovskim. Viņš atnāca ļoti norūpējies…Tieši Zolitūdes [traģēdijas] dēļ Valdis Dombrovsksis uzlika atlūgumu,” tā atgādināja Apinis, runājot par politisko atbildības uzņemšanos pēc 54 cilvēku bojāejas, sabrūkot veikalam “Maxima” Zolitūdē.
Jau vēstīts, ka pirmās instances tiesa sabrukušā veikala būvinženierim Ivaram Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa 24.janvārī viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt 5,5 miljonus eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā.
Savukārt visus pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, tā ziņoja LETA.
Pirmās instances tiesā krimināllietā par vainīgu tika atzīts būvinženieris Sergets, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.
Arhitektu Andri Kalinku, būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu, veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi, bijušo Rīgas pilsētas būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītāju Mariku Treiju, būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu un SIA “Maxima Latvija” darbinieci Innu Šuvajevu pirmās tiesas instance attaisnoja.
Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.
Tiesa, piemēram, secinājusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas netiks izmantoti pierādīšanā.
