Māris Gulbis par Latvijas ārpolitiku: Lai Kariņš neapvainojas, bet viņš ārlietu ministra amatam neder! 95
TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par Latvijas ārpolitiku un “ārpolitikas resora darbību”, uzņēmējs un bijušais iekšlietu ministrs (2002-2004) Māris Gulbis izteicās, ka, viņaprāt, bijušais premjers Krišjānis Kariņš (JV) nederot ārlietu ministra amatam, kuru viņš ieņem no 2023.gada 15.septembra.
“Ko es gaidītu no ārlietu resora? Šobrīd jautājums ir par Ungāriju. Mēs runājam par to, ka vajadzētu būt diplomātiem Ukrainas aizstāvībai, bet es neredzu, ka mūsu prezidents, ārlietu ministrs dotos uz Budapeštu. Tas pats Zviedrijas NATO jautājums! Lai parāda šeit šo diplomātiju, ka viņi var pārliecināt Orbānu, ka viņi ratificē Zviedrijas pievienošanos NATO. Aizlidot uz Turciju pie Erdogana arī par to, ka tomēr turki pietiekami daudz bremzēja NATO aktivitātes un faktiski visu laiku čomojās ar Krieviju un prezidentu Putinu. NATO valsts mierīgi, Putins tur brauc, ukraiņi karo…” tā TV24 raidījumā sprieda Gulbis.
“Ārlietu resoram ir ne tikai šīs te, teiksim, pasēdēšanas pie vīna glāzes jāorganizē, bet arī tieši tie sarežģītie jautājumi, kas ietekmēs Baltijas drošību nākotnē,” tā norādīja bijušais iekšlietu ministrs Gulbis, diskutējot par Latvijas ārpolitikas jautājumiem. Viņš piebilda: “Tas ir jādara prezidentam un ārlietu ministram.”
Bet, kāpēc viņi to nedara un kāpēc to dara tik vāji, ka citu valstu līderi ir labāk redzami? Uz šiem TV24 raidījuma vadītāja jautājumiem Gulbis atteica, sakot: “Mans personīgais viedoklis ir …Es Kariņu zinu vēl no “Jaunā laika” frakcijas laikiem, lai viņš neapvainojas, viņš ārlietu ministra amatam neder! Nu, viņš neder!”
Turklāt šodien tiek ziņots, ka paredzams, ka Ungārijas parlaments pirmdien, 26.februārī, ratificēs Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Likumdevēji gatavojas balsot par Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO pirmajā plenārsēdē pēc deputātu atgriešanās no ziemas brīvdienām.
Balsojums gaidāms šodien pēcpusdienā. Parlamenta komitejas jau ir atbalstījušas ratifikāciju.
Ungārija, kuras premjerministram Viktoram Orbānam ir ciešas attiecības ar Krievijas diktatoru Vladmiru Putinu, ir vienīgā dalībvalsts, kas vēl nav ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Zviedrija 2022.gada maijā kopā ar Somiju pieteicās dalībai NATO.
Abu valstu uzņemšanu ratificēt kavējās Turcija un Ungārija.
Somija pievienojās NATO pagājušā gada aprīlī.
Turcija ratificēja Zviedrijas uzņemšanu šogad janvārī.
