30
Vai atbalstīsiet, ka tiek turpināta šajā Saeimā iesāktā krievu skolu pāreja uz mācībām valsts valodā?
Tā ir vēl viena no LRA pamatvērtībām – latviešu kultūra un latviešu valoda. LRA frakcijas deputāti atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātos priekšlikumus. Nākotnē mēs esam gatavi iet tālāk – latviešu valodai būtu jāiegūst vēl lielāks īpatsvars. Bet jāskatās arī no praktiskā viedokļa – cik pedagogi ir sagatavoti, lai būtu garantija, ka bērni saņems labu izglītību.
Piebilde – par krievu vidusskolu pāreju uz mācībām valsts valodā nebalsoja LRA deputāts Juris Viļums, kurš norādīja, ka šis jautājums šķeļot sabiedrību un esot izdevīgs atsevišķiem politiskajiem spēkiem…
Kāda ir jūsu attieksme pret iespējamo sadarbību ar partiju “Saskaņa”?
“Saskaņa” šobrīd izmisīgi mēģina pārkrāsot fasādi. Taču viņu īstā daba vienmēr atklājas tad, kad ir jāpieņem lēmumi. Piemēram, balsojumā par tā saukto Magņicka sarakstu, lēmumos par valsts valodas stiprināšanu. Arī balsojumā par Krimas okupācijas nosodīšanu, kas faktiski nebija stāsts par Krimu, bet par Latviju, jo Saeima izteica viedokli par teritoriālo robežu neaizskaramību, ko Krievija nekaunīgi pārkāpa. Līdz ar to LRA jau šobrīd var skaidri pateikt, ka ar “Saskaņu” nesadarbosimies, jo līdzšinējie gadījumi parāda, ka tā rīkojas pretēji mūsu valsts nacionālajām interesēm. Otra LRA “sarkanā līnija” ir Latvijas Krievu savienība. Manuprāt, tā pat ir apzināta saspēle – LKS it kā tēlo radikālo spārnu, bet “Saskaņa” it kā var krāsoties eiropeiska. Ceru, ka cilvēki uz to neuzķersies.
Jautājums no otras puses – kurai partijai jūs pēc vēlēšanām zvanītu pirmajai ar piedāvājumu veidot koalīciju.
Mēs gribam redzēt vēlēšanu rezultātus…
Runa nav par vēlēšanu matemātiku, bet par to, kura partija no Latvijas politiskā spektra jums šķiet idejiski tuvākā.
Ir jāsaprot, kas būs partiju prioritātes. To varēs uzzināt tikai jūlija beigās. Būtu nepareizi vērtēt pēc principa – tur man ir labi kolēģi, ar viņiem runāšu vispirms. Nē, tas neder.
Jums tiešām vajag 4000 zīmju programmas un pirmsvēlēšanu lozungus, lai saprastu, kas ir kas Latvijas politikā?
Ir runa par plašāku politisko piedāvājumu. Es tagad negribu vilkt nekādas līnijas, izņemot iepriekš minētās – pret “Saskaņu” un LKS. Piemēram, es redzu, ka sadarbība varētu būt ar Jauno konservatīvo partiju, kuras piedāvājums man šķita ļoti simpātisks, taču piesardzīgu dara viņu piedāvātā nodokļu reforma “3X500”. Mēs aprēķinājām, ka šī piedāvājuma cena ir 1,6 miljardi eiro. Tas ir Latvijas aizsardzības budžets un veselības budžets kopā. Piedāvājumam jābūt balstītam realitātē.
Tā kā Latvijas vēlētājiem nav iespēju vēlēt Valsts prezidentu un viņi Saeimas vēlēšanās faktiski dod mandātu partijām, būtu ļoti svarīgi noskaidrot, kāda būs LRA pozīcija?
Mēs tomēr ceram, ka nākamajā Saeimā varēsim atgriezties pie LRA priekšlikuma par izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā. Tam nevajadzētu notikt līdzšinējā “politiskā tirgus” veidā. Ja šie priekšlikumi tiks pieņemti, mēs varētu izvirzīt savu kandidātu.
Kāda būs jūsu pozīcija par čekas maisu atvēršanu?
Mēs nedrīkstam būt savas pagātnes vergi. Čekas maisu jautājumam jau sen bija jābūt atrisinātam – tiem jau sen bija jābūt publiskiem. Es ceru, ka nākamajā Saeimas sasaukumā tiks ievēlēta jauna politiķu paaudze, kas pat teorētiski nevarētu būt čekas aģenti. Tad nebūs problēmu ātri vien vienoties par čekas maisu atvēršanu un šīs informācijas publicēšanu. Šis jautājums vienreiz jāslēdz un jāskatās nākotnē.
Vizītkarte
Latvijas Reģionu apvienība
Dibināta 2014. gadā, un tolaik tās kodolu veidoja divas partijas – Reģionu alianse (priekšsēdētājs – Babītes novada vadītājs Andrejs Ence) un Vidzemes partija (priekšsēdētājs – Valmieras novada vadītājs Vents Armands Krauklis).
Laika gaitā piesaistīto partneru loks ir paplašinājies, piesaistot arī partiju “Ogres novadam” un vairākas biedrības.
LRA, kurai nav stingri iezīmētas ideoloģiskās līnijas, “patvērumu” nereti rod arī no dažādiem citiem politiskajiem spēkiem atstumti vai aizgājuši politiķi. Piemēram, pēdējā pusgada laikā LRA pievienojušies Saeimas deputāti Edvards Smiltēns (agrāk “Vienotība”), Silvija Šimfa un Arvīds Platpers (abi agrāk “No sirds Latvijai”).
12. Saeimas vēlēšanās LRA ieguva astoņas deputātu vietas, par to balsoja 60 812 vēlētāji (6,66% no balsstiesīgajiem). Tolaik LRA spilgtākie līderi bija Artuss Kaimiņš (tagad izveidojis pats savu partiju) un Mārtiņš Bondars (iestājies partijā “Latvijas attīstībai”).
LRA vīzija: 2020. gadā būt par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā, kas Eiropas Parlamentā un Saeimā pārstāv vairāk nekā pusi no Latvijas pilsoņiem un aktīvi īsteno politiku, kas vērsta uz līdzsvarotu reģionu attīstību un cilvēku interešu aizstāvību.
